Saeima 12.decembrī pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus
likumos, kas paredz iespēju pašvaldības domi ārkārtas vēlēšanās ievēlēt uz
ilgāku termiņu, kā arī pārskatīt pagaidu pašvaldības administrācijas darbības
termiņu pašvaldības domes atlaišanas gadījumā.
Balsojumā piedalījās tikai puse Saeimas deputātu,
opozīcijai mēģinot “noraut” kvorumu, kas gan neizdevās. Likuma tālāku
virzību nodrošināja pieci “KPV LV” deputāti, kuri gan balsoja pret,
taču nodrošināja kvorumu, lai balsojums vispār būtu noticis. Par likumprojektu
nobalsoja 45 valdošās koalīcijas deputāti.
Grozījumus likumā “Par pašvaldībām” Saeima skatīja
divos piegājienos, jo pirmajā reizē deputātes Daces Bluķes (AP) kļūdas dēļ
nenotika balsojuma par steidzamības noteikšanu likumprojektam, uz kuru ļoti
uzstāj valdošā koalīcija.
Ja dienas pirmajā pusē koalīcijas deputātu skaits bija
pietiekams, lai nodrošinātu kvorumu, vakarpusē, kā liecināja balsojumi,
koalīcijas deputātu skaits saruka, tādējādi radās iespēja, ka likumprojekts
netiktu atbalstīts kvoruma trūkuma dēļ, ja opozīcija nepiedalīsies balsojumā.
Neskatoties uz to, ka opozīcijas deputāti balsojumā
nepiedalījās, balsojumā kopumā piedalījās 50 deputāti, izpildot minimālos
kvoruma kritērijus. Lai arī kopumā koalīcijas partijas nodrošināja grozījumu
tālāku virzīšanu, pieci koalīcijas deputāti no partijas “KPV LV”
balsoja pret tiem.
Opozīcijas deputāti debatēs pārmeta koalīcijas
politiķiem vēlmi pakārtot minētos likumus savām interesēm un vajadzībām,
tādējādi uzlabojot iespējas nostiprināt savas pozīcijas Rīgas domē, ja izdosies
uzvarēt ārkārtas vēlēšanās. Opozīcijas deputāti mudināja kolēģus no valdību
veidojošajām partijām paraudzīties pašiem uz sevi, lai konstatētu, ka arī
koalīcija veic apšaubāmas darbības un tāpēc būtu atlaižama.
Grozījumi pirmajā lasījumā atbalstīt likumā “Par
pašvaldībām” un Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā.
Likumu grozījumus Saeima lēma skatīt kā steidzamus.
Ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka domes atlaišanas
gadījumā, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši vairāk nekā 24 mēneši, rīko
jaunas vēlēšanas un jauno domi ievēlē uz atlaistās domes pilnvaru termiņu.
Savukārt, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši no deviņiem līdz 24 mēnešiem,
jauno domi ievēlē uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu un vēl uz četru
gadu pilnvaru termiņu, ko paredz likums. Šāds risinājums piedāvāts, lai
efektīvāk izmantotu finanšu līdzekļus jaunu vēlēšanu organizēšanā domes
atlaišanas gadījumā, teikts grozījumu anotācijā.
Tāpat izmaiņas paredz, ka domes atlaišanas gadījumā
pagaidu administrāciju ieceļ uz deviņiem mēnešiem. Patlaban šis termiņš ir 15
mēneši, un šāda kārtība nav pieļaujama, jo samērā ilgu laiku pašvaldību vada
cilvēki, kuri domē nav ievēlēti un kuriem nav vietējo iedzīvotāju uzticības
mandāta, norādījuši grozījumu autori.
Izmaiņas pašvaldību likumā un pašvaldību vēlēšanu
likumā galīgajā lasījumā Saeima nolēma skatīt 19.decembrī.
Grozījumi likumā paredz, ka Rīgas domes iespējamās
ārkārtas vēlēšanās tiktu ļautu pašvaldības domi ievēlēt uz vairāk nekā pieciem
gadiem.
Kā vēstīts, Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministrija (VARAM) nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu, jo
ministrijas ieskatā vietvara jau otro reizi nav spējusi izpildīt vienu no
pašvaldības autonomajām funkcijām – nodrošināt sadzīves atkritumu
apsaimniekošanu, to piektdien preses konferencē paziņoja Pūce.
VARAM izstrādātais lēmumprojekts sākotnēji būs jāskata
Ministru kabinetam, bet pēc tam arī Saeimai. Dome tiek uzskatīta par atlaistu
no brīža, kad par to nobalso Saeima. Plānots, ka valdība par šo jautājumu lems
otrdien.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) intervijā
LNT raidījumā “900 sekundes” atzina, ka vēl ir atklāts jautājums, vai
mainīt likumu, kas, ja nosacīti tuvākajā laikā tiktu rīkotas jaunas Rīgas domes
vēlēšanas, ļautu pašvaldību ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.
Viņš atzina, ka ir jautājums, vai nepieciešams esošo
kārtību mainīt šobrīd, jo daudziem varētu šķist, ka tas būtu tikai Rīgas domes
gadījumam. “Tas ir atklāts jautājums,” uzsvēra Kariņš.
Foto: no arhīva
