Valdības partijas vienojušās atbalstīt administratīvi teritoriālo
reformu, sākotnēji piedāvāto modeli papildinot ar trim jaunām pašvaldībām.
Partijas “KPV LV” Saeimas frakcija rosināja
izmaiņas jaunajā administratīvi teritoriālajā reformā, piedāvājot nodalīt
atsevišķās pašvaldībās Liepājas pilsētu un Lejaskurzemes novadu, kurus
pašreizējais reformas piedāvājums paredz apvienot vienā pašvaldībā. Savukārt
nacionālā apvienība ““Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”
(VL-TB/LNNK) pirmdien paziņoja, ka aicinās koalīcijas partnerus vienoties, ka
Liepājas, Daugavpils un Rēzeknes novadiem pēc administratīvi teritoriālās
reformas jābūt atsevišķi no attiecīgajām republikas pilsētām.
Kā pēc koalīciju veidojošo partiju Sadarbības padomes
sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), valdības
partiju vidū ir vienprātība par nepieciešamību atbalstīt ieceri jau rīt
Ministru kabinetā izskatīt plānoto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu
likumu.
“Mums ir vienprātība, ka šis likums ir
jāatbalsta. Paredzams, ka rīt valdības sēdē ministrs ierosinās nelielas
izmaiņas – pašvaldību karti palielināt par vēl trim pilsētām,” pauda
Kariņš, prognozējot, ka otrdien valdības sēdē likumprojekts tiks vienbalsīgi
atbalstīts.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs
Juris Pūce (AP) skaidroja, ka līdz valdības sēdei tiek plānots iesniegt
precizētu likumprojektu, kas paredz reformas modeli ar 39 pašvaldībām – piecām
republikas pilsētām un 34 novadiem. Pēc viņa paustā, atbilstoši veiktajam
izvērtējumam un, ņemot vērā pašvaldību izteiktās vēlmes, rasta iespēja veikt
korekcijas sākotnējā piedāvājumā, pārliecinoties, ka minētās pašvaldības spēj
izpildīt likumā noteiktās funkcijas.
“Minētā korekcija ar trim jaunām pašvaldībām šo
likumu izpilda,” atzina Pūce.
Jaunās konservatīvās partijas līderis, tieslietu
ministrs Jānis Bordāns norādīja, ka politiskais spēks konceptuāli atbalsta
likumprojektu. “Lielā mērā, par 90% redzams, kāda varētu būt šī karte. Mēs
skatāmies ne tikai ekonomiski, bet arī kultūrģeogrāfiski, balstoties arī
vēsturiskajā pieredzē,” teica politiķis, piebilstot, ka turpmāk varētu būt
diskusija arī par to, vai tiek attīstīti visi vēsturiskie novadi, kā arī Rīga,
kopīgi plānojot vesela novada attīstību, tādējādi veidojot otrā līmeņa
pašvaldības.
“Mēs varētu palīdzēt vēlētajām pašvaldībām domāt
par visa reģiona attīstību, piemēram, Vidzemes attīstību kopumā,” teica
Bordāns, atklājot, ka ne no viena koalīcijas partnera nav sadzirdēti iebildumi.
Viņš arī pauda, ka, iespējams, vēl būtu nepieciešams
runāt par atsevišķu pašvaldību robežu precizēšanu.
VL-TB/LNNK Saeimas deputāte Ilze Indriksone pauda
gandarījumu par panākto vienošanos, tādējādi, viņasprāt, mazinot riskus
iedzīvotāju pārstāvniecībai. Indriksone vērsa uzmanību arī uz Teritorijas
attīstības plānošanas likuma grozījumiem, kas tuvākajā laikā varētu tikt
iekļauti valdības darbakārtībā.
Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) atzina, ka
reformas izstrādē ieguldīts liels darbs. “Reforma ir ļoti būtiska valsts attīstībai,
lai sakārtotu dažādas valsts sistēmas,” vērtēja ministrs. Viņš gan
norādīja, ka vēl ir jautājumi par otrā līmeņa pašvaldībām, taču kopējā virzība
ir atbalstāma.
Kā ziņots, sākotnēji Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministrija piedāvāja reformas rezultātā pašvaldību skaitu Latvijā
samazināt no 119 līdz 36.
Foto: no arhīva
