Koledžu un augstskolu akadēmiskajam personālam, kā arī
studentiem, kas studē jaunajā darba vidē balstītajā studiju programmā skolotāja
kvalifikācijas iegūšanai, piešķirtas tiesības strādāt izglītības iestādēs,
šodien lēma valdība.
Tāpat pieņemtie grozījumi Ministru kabineta noteikumos
“Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo
kvalifikāciju un pedagogu profesionālā kompetences pilnveides kārtību”
paredz noteikt vienkāršāk interpretējamu pedagogu iegūtās izglītības un
profesionālās kvalifikācijas atbilstību mācību jomai saskaņā ar jaunu pieeju
kompetencēs balstīta izglītības satura nodrošināšanai.
Grozījumus izstrādājusī Izglītības un zinātnes
ministrija (IZM) norāda, ka tas nepieciešams, lai risinātu arvien pieaugušo
skolotāju trūkumu.
Ministrijas 2019.gada 19.augustā veiktās aptaujas
rezultāti rādot, ka 2019./2020.mācību gada sākumā kopā Latvijā bija ap 740 vakancēm
izglītībā, no tām ap 500 bija pilnas slodzes vakances. Rīgā esot bijusi
aptuveni 361 neaizpildīta vakance.
IZM skaidro, ka līdz šim spēkā esošajos Ministru
kabineta noteikumos tika noteiktas diezgan “šauras” prasības
pedagogam attiecīga mācību priekšmeta pasniegšanai, kas radīja lielu skolotāju
skaita trūkumu, kā arī lielu skaitu skolotāju, kuri strādā nepilnu slodzi un
attiecīgi saņem nekonkurētspējīgu, nemotivējošu atalgojumu.
Ņemot vērā to, ka šajā mācību gadā uzsākts īstenot
kompetenču pieejā balstīts izglītības saturs un vispārējās izglītības standartā
paredzēts ieviest vairākus jaunus mācību priekšmetus, to pasniegšanai
nepieciešams noteikt prasības pedagogu izglītībai un kvalifikācijai, pauda
ministrijā.
Tās ieskatā Ministru kabineta noteikumos bija
nepieciešams plašāk noteikt vispārējās izglītības skolotājam nepieciešamo
izglītību. “Spēkā esošā sistēma ir sadrumstalota un nedod skolotājiem
elastīgi pārkvalificēties citu mācību priekšmetu mācīšanai,” klāsta IZM,
vienlaikus piebilstot, ka reformas nepieciešamību aktualizēja pilnveidotā
mācību satura un standartu ieviešana, kas nosaka vajadzību pēc citiem skolotāju
sagatavošanas principiem.
Pieņemtie grozījumi paredz, ka pirmsskolas un
sākumskolas skolotāji, kuri kvalifikāciju ieguvuši līdz 2004.gadam vidējās
profesionālās izglītības programmās un ieguvuši augstāko izglītību kādā citā
zinātnes nozarē, var strādāt izglītības iestādē. Tas saistīts ar to, ka iegūtā
kvalifikācija atbilst pedagoģiskajai izglītībai, kā tas noteikts Izglītības
likumā, un personai ir augstākā izglītība un attiecīgi profesionālās
kompetences pilnveides kursi.
Tas esot attiecināms uz personām, kuras ieguvušas
pedagoģisko izglītību un kvalifikāciju, kā arī augstāko izglītību kādā citā
zinātnes nozarē un ir atgriezušās strādāt izglītībā. IZM ieskatā, tas ļaus
elastīgāk risināt pedagogu trūkumu, īpaši pirmsskolā, piesaistot personas ar
augstāko izglītību un pedagoga kvalifikāciju.
Tāpat grozījumi paredz, ka par vispārējās izglītības,
profesionālās izglītības vai interešu izglītības skolotāju var strādāt persona,
kurai ir pedagoģiskā izglītība vai iegūts sertifikāts par tiesībām veikt
pedagoģisko darbību, vai arī studiju programmā apgūta ar pedagoģiju saistīta
studiju programmas daļa vismaz divu kredītpunktu jeb vismaz 72 stundu apjomā.
Šāds punkta papildinājums nozīmē, ka iegūtais sertifikāts vai studiju programmā
apgūta ar pedagoģiju saistīta studiju programmas daļa, aizstāj skolotāja
kvalifikāciju.
Pieņemtie grozījumi arī paredz, ka persona ar
pedagoģisko izglītību ir tiesīga mācīt citu mācību priekšmetu, ja apguvusi ar
attiecīgo mācību priekšmetu saistītu studiju programmas daļu vai profesionālās
kompetences pilnveides kursus.
Mūzikas jomā atsevišķās kvalifikācijās, augstākās
izglītības līmenī apgūstot studiju kursā mūzikas instrumenta spēli noteiktā
kredītpunktu apjomā, kas apliecina spēju mācīt konkrētā instrumenta spēli,
iespējams nodrošināt nepieciešamās prasmes arī citu radniecīgu mūzikas
instrumentu mācīšanai.
Par šādiem mūzikas instrumentiem un tiem
radniecīgajiem instrumentiem stīgu instrumentu grupā uzskatāma vijoles spēle un
alta spēle, pūšaminstrumentu grupā – eifonija spēle un tubas spēle, līdz ar to
pedagogiem, kas apguvuši vienu no šiem instrumentiem, izglītības iestādē
iespējams mācīt radniecīgā instrumenta spēli.
Šodien pieņemtie grozījumi arī paredz, ka tiesības
mācīt skolās ir arī koledžu un augstskolu akadēmiskajam personālam, kuram ir
vismaz divu gadu pieredze pedagoģiskajā vai praktiskajā darbā ar mācību
priekšmetu saistītā jomā. Koledžas gadījumā, profesionālās tālākizglītības
programmā par pedagogiem strādā akadēmiskais personāls. Piemēram, lektoriem un
asistentiem, kuriem nav zinātniskais un akadēmiskais grāds, ir nepieciešams
pasniedzamajam priekšmetam atbilstošs praktiskā darba stāžs, piebilda IZM.
Vienlaikus pieņemta norma, ka par sociālo pedagogu var
strādāt arī ar sociālā darbinieka kvalifikāciju, un diploma pielikumā
iekļautajam apjomam studiju programmai pedagoģijā jābūt ne mazākam kā četri
kredītpunkti vai 160 stundas.
Tāpat valdība pieņēma normu, kas paredz par pedagoga
profesionālās kompetences pilnveidi ieskaitīt arī starptautiskas mācību
mobilitātes un stratēģiskās partnerības programmas. Līdz šim pedagogu dalību
šajos projektos bija paredzēts ieskaitīt tikai daļēji, un IZM skaidro, ka
daudzos gadījumos skolotāji, kuri izmantoja minēto mobilitāšu un partnerību
kursus profesionālās kompetences pilnveidē, piemēram, svešvalodas mācīšanas
metodikā, jaunākajās tendencēs robotikas mācīšanā un citu 36 stundu vai vairāk
stundu apjomā, tās ieskaitīja tikai sešu stundu apjomā.
Līdz ar to tikšot novērstas situācijas, ka, lai
izpildītu normatīvu, skolotājam jāmeklē kursi, kas neatbilst viņa profesionālās
pilnveides vajadzībām.
Foto: no arhīva
