Saeima
šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus Administratīvo
teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredz no 2025.gada
valstspilsētas Daugavpili, Jelgavu, Liepāju, Rēzekni un Ventspili
apvienot ar tām piegulošajiem novadiem.
Saeimas
debatēs deputāts Viktors Valainis (ZZS) norādīja, ka šie
grozījumi ir sasteigti, nepārdomāti, nepienācīgi izrunāti un
pretrunā ar iepriekš pieņemtiem likuma grozījumiem. Politiķis
prognozēja, ka piedāvātās izmaiņas kaitēs reģionu attīstībai.
Valainis
norādīja, ka iepriekš Jelgavas un Jelgavas novada, Ventspils un
Ventspils novada, kā arī Augšdaugavas novada pārstāvji esot
iebilduši šādai apvienošanai. Viņš arī aicināja pieņemt
faktos balstītus, nevis emocionālus lēmumus, norādot, ka pēc
viņa rīcībā esošajiem datiem, ļoti maz iedzīvotāji pozitīvi
vērtē administratīvi teritoriālo reformu.
Tāpat
šie grozījumi tiekot pamatoti ar viltus steidzamību, jo to
virzītāji neminot konkrētas Satversmes tiesas (ST) sprieduma
atziņas, atzīmēja ZZS deputāts. Šie grozījumi neizriet no ST
sprieduma, jo tajā neesot rakstīts, ka steidzami jāveic Jelgavas
un Jelgavas novada apvienošanu, norādīja parlamentārietis. Līdz
ar to likuma virzītāji pēc būtības maldina Saeimu, pauda
politiķis.
Valainis
šajos grozījumos arī saskata politisko atriebību no partijām,
kuras attiecīgajos novados guva labākus rezultātus pašvaldību
vēlēšanās.
Deputāte
Inga Goldberga (S) pauda, ka izveidojušos situāciju, ko plānots
glābt ar šo likumprojektu, var raksturot ar vārdiem “nu gan
esam savārījuši putru”. Putras ievārīšanā piedalījušies
visi, sākot no atbildīgās ministrijas, reformu virzītājiem,
lēmumu pieņēmējiem Saeimā un savu asumu tam pievienojusi arī
ST, norādīja deputāte.
Politiķe
norādīja, ka dažas valstspilsētas ir gatavas apvienoties ar
novadiem, bet pilnīgi visi minētie novadi nē. Tas saistīts ar
neticību, ka situācija varētu būt atšķirīga no kopējās
valsts reģionālās politikas. “Nu ja jau centrs, tad,
neskatoties uz solījumiem vārdos un skaisti sarakstītajiem
attīstības plāniem, reģionālās atšķirības tikai padziļinās,”
norādīja deputāte, kura konceptuāli gan pauda atbalstu
piedāvātajiem grozījumiem.
Deputāte
Ilga Šuplinska vērsa uzmanību, ka ļoti daudzas nelielās
pašvaldības protestē nevis pret pašu reformu, bet tieši pret to,
ka pietrūkst kompetenta, prognozēs balstīta, finansēs pamatota
izvērsuma par nākotni. Piedāvātajos likuma grozījumos
nepārdomāta pieeja ir tas, ka par vienīgo parametru tomēr izvēlas
tikai iedzīvotāju skaitu, atzīmēja deputāte.
ST
šogad atcēla vairākus Saeimas lēmumus par jaunu novadu veidošanu,
uzsverot, ka vairākos jaunajos novados politiķi nav paredzējuši
attīstības centrus, kas reformas gaitā bija izvirzīts kā svarīgs
pozitīvu pārmaiņu priekšnosacījums.
Lai
labotu šīs nepilnības, likumprojektā tiek piedāvāts pašlaik
veicināt sadarbību starp Daugavpils pilsētu un Augšdaugavas
novadu, Jelgavas pilsētu un Jelgavas novadu, Liepājas pilsētu un
Dienvidkurzemes novadu, Rēzeknes pilsētu un Rēzeknes novadu un
Ventspils pilsētu un Ventspils novadu, bet līdz ar nākamajām
vietvaru vēlēšanām 2025.gadā šīs pašvaldības iecerēts
apvienot.
Līdz
2025.gadam rosināts paplašināt sadarbību vairākās jomās starp
minētajām valstspilsētām un tām piegulošajiem novadiem.
Kā
aģentūrai LETA pieļāva Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas
priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava, likumprojektā varētu
veikt korekcijas, to skatot otrajā lasījumā. Tad gaidāma
diskusija gan par ar reģionālas nozīmes centriem saistītiem
jautājumiem, gan par to, kurus novadus un pilsētas vajadzētu
apvienot, kā arī vai to darīt 2025., vai arī, piemēram,
2029.gadā.
Likumprojekta
izskatīšanas gaitā tiks spriests, vai Satversmes tiesas (ST)
spriedums, kurš attiecas uz Jelgavas un Augšdaugavas novadu, būtu
jāattiecina arī uz Liepāju, Ventspili un Rēzekni, norādīja
politiķis.
Vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM)
iepriekš skaidroja, ka šādas izmaiņas sagatavotas saistībā ar
ST spriedumu atzīt par neatbilstošu Satversmei Ilūkstes novada
pievienošanu Augšdaugavas novadam un Ozolnieku novada pievienošanu
Jelgavas novadam.
Līdz
ar to likuma grozījumi paredzēs, ka līdzšinējais Ilūkstes
novads būs iekļauts jaunveidojamajā Daugavpils novadā un
Ozolnieku novads jaunveidojamajā Jelgavas novadā.
Kā
vasarā Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) komisijas sēdē
norādīja tās priekšsēdētājs Juris Pūce (AP), Saeimā likuma
izmaiņas būtu jāpieņem līdz decembra vidum.
VARAM
sākotnējais piedāvājums tika veidots, ņemot vērā vienā no ST
spriedumiem saistībā ar ATR pausto atziņu, ka novada teritorijā
esošs reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs ir
viens no svarīgākajiem uz ilgtspējību, policentrisku valsts
sociālekonomisko attīstību vērstajiem reformas kritērijiem.
Piemēram,
spriedumā par Ilūkstes novada pievienošanu Augšdaugavas novadam
un Ozolnieku novada pievienošanu Jelgavas novadam ST secināja, ka
līdzšinējā Ilūkstes un Ozolnieku novadā nav reģionālās vai
nacionālās nozīmes attīstības centra, un tāda nav arī
jaunveidojamos novados.
Jau
vēstīts, ka iepriekš iespējamo apvienošanos ar kaimiņu novadiem
2025.gadā no piecām valstspilsētām atbalstījusi tikai Rēzekne
un Daugavpils.
Foto:
no arhīva
