Saeimas deputātu vairākums šodien pēc
vairākas stundas ilgām debatēm pirmajā lasījumā atbalstīja
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, paredzot
virzību uz 39 pašvaldību izveidošanu esošo 119 vietā.
Par likumprojektu pirmajā lasījumā
nobalsoja 70 deputāti, savukārt 13 deputāti balsojuši pret.
Priekšlikumi otrajam lasījumam iesniedzami līdz šī gada
18.decembrim.
Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministrs Juris Pūce (AP) atgādināja Saeimas doto
uzdevumu valdībai izstrādāt administratīvi teritoriālo reformu.
Ministrs uzsvēra, ka ir organizēta virkne tikšanos ar pašvaldību
pārstāvjiem, lai nodrošinātu iespēju vietvarām gūt atbildes uz
tās interesējušajiem jautājumiem. “Esam atbildējuši uz
visiem pašvaldību priekšlikumiem,” teica Pūce.
Ministrs sacīja, ka patlaban pašvaldību
vidū valda liela nevienlīdzība, uzsverot, ka 60 pašvaldības
patlaban neizpilda kādu no pašvaldību pastāvēšanai
izvirzītajiem kritērijiem. Pūce uzsvēra arī atšķirīgo
pakalpojumu pieejamību un kvalitāti dažādās pašvaldībās. “Ja
neko nemainīsim, tad iedzīvotāju skaita sarukšanas dēļ
pašvaldību uzturēšanas izdevumi turpmākajos gados pieaugs par
120 miljoniem eiro,” brīdināja politiķis.
“Vai iesniegtais piedāvājums ir
vienīgais iespējamais? Protams, ka nav. Valdības un Vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) darbu
ierobežoja apņemšanās reformu veikt līdz 2021.gada vēlēšanām,
kas nozīmē, ka gadu pirms vēlēšanām visiem normatīviem jābūt
spēkā. Līdz ar to reformas plānošanai un ieviešanai ir maz
laika,” teica Pūce.
Ministrs lūdza Saeimu nekavēties
reformas izvērtēšanā. “Reformai ir jānotiek, jo bez tās
nebūs iespējamas daudzas citas reformas, nākotnē būs sliktāki
pakalpojumi un mazāka attīstība reģionos,” uzsvēra
ministrs.
Deputāts Viktors Valainis (ZZS)
akcentēja, ka, ilgstoši strādājot ar pašvaldībām, viņš ir
sapratis pašvaldību lomu sabiedrībā un demokrātiskajā iekārtā.
“Likums ir brāķis, kā iemesls ir nesaprotama augstprātība,”
sacīja politiķis, uzsverot, ka likumprojekta anotācijā nav
iekļauta atgriezeniskā saite no pašvaldībām. “Pie Saeimas
šorīt redzējām šī likumprojekta sekas, par ko atbildīgs ir
ministrs Pūce,” pauda Valainis. Viņaprāt, veiktās izmaiņas
ir politiskas, nevis balstītas kritērijos un izsvērtas diskusijās.
Valainis arī kritizēja VARAM īstenoto informatīvo kampaņu,
uzsverot, ka tā ir politiska aģitācija, nevis iedzīvotāju
informēšana.
Pie Saeimas frakcijām nepiederošais
parlamentārietis Didzis Šmits pauda, ka lēmumi, kas tiek pieņemti
ATR kontekstā, ir būtiskākie šajā sasaukumā. “Ceru, ka
vismaz šajā jautājumā varam aizmirst politiskās krāsas, tam
pieejot no valsts kopīgo interešu puses, jo lēmumi nozīmēs to,
kāda būs Latvija desmitgades uz priekšu,” aicināja deputāts.
Viņš uzsvēra, ka Saeimai, strādājot pie šī likumprojekta, ir
rūpīgi jādomā par labākajiem variantiem, kā attīstīt Latvijas
reģionus.
Politiķis Armands Krauze (ZZS)
piekrita, ka reforma ir vajadzīga, taču ir jāsaprot, kāda reforma
ir nepieciešama, uzsverot, ka tā nevar būt sasteigta un
nepārdomāta. “Mums ir jārunā par iedzīvotāju interesēm,
kāpēc visu laiku tiek runāts par pašvaldībām,” vaicāja
politiķis. Viņš pauda, ka nedrīkst aizmirst par kultūrvēsturisko
tradīciju saglabāšanu.
Saeimas prezidija locekle Marija
Golubeva (AP) kontekstā ar reformu pievērsās problēmām
izglītības sistēmai, uzsverot, ka kvalitatīva izglītība un
cienīga alga pedagogiem nevar tikt sasniegta, saglabājot esošo
skolu tīklu, kas maināms kopā ar administratīvi teritoriālo
reformu.
Deputāts Raimonds Bergmanis (ZZS) uz
administratīvi teritoriālo reformu savā runā paraudzījās no
drošības skatupunkta. Viņaprāt, ir jādomā par pašvaldību lomu
civilās aizsardzības īstenošanā. Deputāts mudināja veidot
koordinētu operatīvo dienestu tīklu Latvijā. “Vai kāds ir
aizdomājies, ka Latvijā nemaz nav Civilās aizsardzības plāna?
Vai ATR nebūtu jāveic kā starpnozaru reforma, kur visas nozares
viena otru papildinātu?” vaicāja Bergmanis.
“Šis jautājums ir ļoti
emocionāls,” par reformas īstenošanu sacīja deputāts Jānis
Dombrava (VL-TB/LNNK). Viņš akcentēja, ka reformas gaitā jāskatās
uz teritorijām ar zemu iedzīvotāju blīvumu, kur būtu jāpiemēro
atšķirīga pieeja. “Ja Kanāda šādas problēmas nav spējusi
atrisināt citādāk kā ar valsts atbalstu, tad šaubos, ka Latvija
varēs izdomāt risinājumu,” pauda politiķis.
Parlamentārietis Māris Kučinskis
(ZZS) atgādināja, ka vēl deviņdesmitajos gados pieņemtie lēmumi
par administratīvo sadalījumu ietekmējuši to, kādā situācijā
patlaban ir Latvija. “Tomēr līdz šodienai Latvijā jebkurā
gadījumā notikusi attīstība,” teica deputāts, uzsverot, ka
no tā brīža, kad Latvijā bija ļoti daudz pašvaldību, valstī
ir ļoti daudz kas mainījies. Kučinskis sacīja, ka reformu līdz
galam varēs novest vien tad, ja Saeima spēs ieklausīties
sadarbības partneru viedokļos, izvairoties no “ieciršanās”.
Viņš aicināja neveikt reformas plāna vērtēšanu nedemokrātiski,
akli sekojot partijas norādītajam viedoklim. “Uzzīmēt karti
ir viens, bet pavisam kaut kas cits ir spēt to paskaidrot un runāt
par pašvaldību funkcijām,” teica Kučinskis.
Par jaunatnes lietu risināšanas
attīstību reformas kontekstā runāja deputāts Mārtiņš Šteins
(AP). “Ir pat gadījumi, kad kapu pārzinim ir uzticēti
pienākumi darbam ar jaunatni,” teica politiķis, uzsverot, ka
reforma ļaus jaunajās pašvaldībās veidot jaunatnes centrus,
algot jaunatnes lietu speciālistus. Tāpat, viņaprāt, reforma
nodrošinās iespēju nevalstiskā sektora attīstībai pašvaldībām,
tādējādi stiprinot gan lokālo identitāti, gan arī politisko
līdzdalību.
Deputāts Sergejs Dolgopolovs (S)
atgādināja, ka iecerētajai reformai kopumā nav atbalsta ne
sabiedrībā, ne arī pašvaldībās, neskatoties uz to, ka kopumā
valstī ir izpratne par reformu nepieciešamību. Likumprojektā
iestrādātie kritēriji deputāta ieskatā ir ļoti nosacīti. Tāpat
joprojām nav atbilžu uz ļoti daudziem jautājumiem, piemēram, par
apvienoto pašvaldību budžetiem.
“Administratīvi teritoriālā
reforma tiek veikta visas valsts interesēs,” uzsvēra deputāte
Dace Bluķe (AP), akcentējot, ka nav pieļaujama iedzīvotāju
diskriminācija pēc viņu dzīvesvietas, ņemot vērā, ka liela
daļa pašvaldību nav spējīgas pildīt savas funkcijas un
nodrošināt pakalpojumus iedzīvotājiem. “Kad vēroju reformas
kritiku, tad šķiet, ka Latvija ir nevis brīva demokrātiska
republika, bet gan feodāla valsts, kur katrs mēģina nosargāt
savas robežas, neskatoties uz nespēju pildīt funkcijas,”
teica Bluķe. Deputāte uzsvēra, ka reforma “beidzot notiek”,
pateicoties Saeimā ievēlētajām jaunajām partijām. Viņa arī
uzsvēra, ka šorīt pie Saeimas notikusī protesta akcija neesot
tautas kustība, jo to organizēja politiķi.
“Neviena reforma nevar atrisināt
visas likstas, taču ir jāsaprot, ka reformas mērķim būtu jābūt
radīt uzlabojumus. Pūces reforma rada priekšstatu par lielām
izmaiņām, bet patiesībā tie ir tukši rieksti,” debatēs
sacīja opozīcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS). Viņasprāt,
iecerētā reforma nenesīs cerēto rezultātu, īpaši ņemot vērā,
ka valdība jau nākamā gada budžetā samazinājusi pašvaldībām
paredzēto finansējumu.
Likumprojekts paredz izveidot 34
novadus, kā arī saglabāt republikas pilsētas statusu Rīgai,
Jūrmalai, Daugavpilij, Liepājai un Rēzeknei. Attiecīgi plānots,
ka reforma neskars minētās piecas republikas pilsētas un arī
četrus novadus – Alūksnes, Gulbenes, Līvānu un Salaspils novadus.
Vienlaikus, lai nodrošinātu Olaines novada ģeogrāfisku vienotību,
likumprojektā arī ietverts punkts, kas uzdod Olaines un Ķekavas
novadu pašvaldībām vienoties par robežas grozīšanu.
Kopumā likumprojektā norādīti
septiņi kritēriji, saskaņā ar kuriem VARAM izstrādāja piedāvāto
pašvaldību karti, kā arī norādīti iespējamie riski, ja reforma
netiks īstenota.
VARAM izvirzītie kritēriji paredz, ka
novada teritorijai ir jābūt ģeogrāfiski vienotai, kā arī novada
teritorijā jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes
attīstības centram. Šāda prasība neattiecas uz Pierīgu. Tāpat
novadā jābūt iespējamai ilgtspējīgai teritorijas ekonomiskai
attīstībai un spējai piesaistīt nozīmīgas investīcijas, kā
arī jābūt pietiekamam skolēnu skaitam vismaz vienai perspektīvai
vidusskolai.
Vēl novadā jābūt iespējai izveidot
efektīvu izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu
iestāžu tīklu, sabiedriskā transporta un ceļu tīklu, kā arī
komunālās saimniecības tīklu. Ikvienai pašvaldībai ir jāspēj
arī pastāvīgi nodrošināt likumā noteikto autonomo funkciju
izpildi, izņemot gadījumus, ja citos likumos noteikts citādāk.
Tāpat noteikts, ka Pierīgas pašvaldībās nedrīkst būt mazāk
par 15 000 pastāvīgo iedzīvotāju.
Likumprojektā arī norādīts, ka
novadu administratīvos centrus turpmāk noteiks Saeima, nevis novadu
domes. Gadījumā, ja apvienotajā reģionā šādu centru nav, par
apvienotā novada administratīvo centru jāizvēlas vieta, kurā
konkrētajā novadā dzīvo visvairāk cilvēku. Pamatota
priekšlikuma gadījumā pašvaldības gan būs tiesīgas iesniegt
priekšlikumu mainīt administratīvā centra atrašanās vietu.
Tāpat paredzēts, ka, īstenojot
reformu, Iecavai un Koknesei tiks noteikts pilsētas statuss.
Patlaban šīm vietvarām ir ciema statuss.
Reformas mērķis ir līdz 2021.gadam
apvienot pašvaldības ilgtspējīgākās un ekonomiski spēcīgākās
vienībās, veidojot viendabīgāku pašvaldību iedalījumu visā
valstī un gādājot par iedzīvotāju tiesībām saņemt
salīdzināmas kvalitātes pakalpojumus neatkarīgi no viņu
dzīvesvietas, kā arī nodrošināt efektīvu un lietderīgu
publisko līdzekļu izmantošanu.
Lai jaunās pašvaldības darbu varētu
sākt pēc 2021.gada pašvaldību vēlēšanām, likums parlamentam
ir jāizskata un jāpieņem līdz 2020.gada beigām.
Foto: no arhīva
