Par promocijas darbu «Sociālā kapitāla attīstības iespējas Zemgalē» Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas katedras vadītāja ekonomikas zinātņu doktore Modrīte Pelše šogad aprīlī saņēma profesora Benjamiņa Treija piemiņas balvu.
Atbildot uz jautājumu, kas noteicis zinātniskā darba tēmas izvēli, docente M.Pelše skaidro, ka to lielā mērā ietekmējusi viņas darba un personiskā pieredze – deviņdesmito gadu otrajā pusē, strādājot par zemnieku konsultanti Zaļenieku pagastā, bijusi unikāla iespēja vērot un salīdzināt, kāpēc pie līdzīgiem sākuma nosacījumiem dažas zemnieku saimniecības attīstās ļoti sekmīgi, citas notur «savu līmeni», bet ir arī tādas, kas knapi velk eksistenci. «Blats» un spēja riskētIepazīstot Zaļenieku cilvēkus, zemnieku konsultante drīz vien novēroja, ka sākotnēji vislabākos panākumus guva iepriekšējās formācijas dažāda ranga līderi – tie, kas bija vadošos amatos vēl kolhozu un sovhozu laikos. «Faktiski viņu sociālais kapitāls bija tas pats sociālismā labi zināmais blats,» salīdzina zinātniece.«Līdztekus parādījās zemnieki, kas sāka no nulles, bez iepriekšējā praksē uzkrātas materiālās bāzes, kontaktiem un informācijas. Un drīz vien varēja vērot, ka iepriekšējie līderi «sabremzējās», viņiem bija bailes riskēt. Savukārt tiem, kam nebija iepriekšējās pieredzes (šai kategorijai var pieskaitīt arī ar laukiem nesaistītos mantiniekus), piemita šī spēja riskēt,» turpina M.Pelše, atgādinot, ka risks ir viena no būtiskām veiksmīgas uzņēmējdarbības sastāvdaļām.Jo aktīvāk, jo labākNākamais secinājums – mūsdienās aizvien mazāku lomu ieņem materiālais nodrošinājums, bet arvien lielāku – sociālais kapitāls, tas ir, labums, ko gūst no savstarpējām attiecībām, informācija, kontakti un prasme tos izmantot savā labā.«Vēl 90. gadu sākumā zemnieku saimniecības varēja attīstīties uz paplašināšanas rēķina, tagad brīvas zemes Zemgalē praktiski nav. Attīstība pat intensīvā lauksaimniecībā var notikt, tikai apgūstot ko jaunu, kam nepieciešams sociālais kapitāls,» pārliecināta M.Pelše.Saimnieciskā izaugsme atkarīga no zemnieku dalības profesionālās biedrībās, apvienībās, asociācijās un dažādās lauksaimnieciska rakstura sabiedriskās organizācijās, kooperatīvos. Būtiska arī spēja uzticēties, gan indivīdiem, gan jo īpaši institūcijām, kuras pēc zemnieku domām, ietekmē saimniecisko attīstību (valdība, banku sistēma, dažādas sabiedriskās organizācijas, izglītības iestādes un daļēji masu mediji, kā arī ES institūcijas).Neapjukt informācijas gūzmāTiek uzskatīts, ka sociālais kapitāls būtisks attīstības zemēs, bet, iekšzemes kopproduktam (IKP) uz vienu iedzīvotāju palielinoties, tā ietekme uz ekonomikas attīstību pakāpeniski samazinās. Valstīs ar augstu IKP līmeni vērojama pilsoniskās aktivitātes samazināšanās.Pašreizējā posmā Latvijai kā attīstības zemei sociālā kapitāla loma ļoti svarīga. M.Pelše kā optimālāko scenāriju zemnieku sociālā kapitāla palielināšanā izvirza vienotas informācijas sistēmas izveidi lauksaimniekiem.«Lai gan visapkārt informācijas ļoti daudz, tomēr savstarpējās koordinācijas pietrūkst. Nav arī informatīvās saiknes starp zinātni un ražotāju,» uzskata pētījuma autore. Pašreiz ir doma šādu vienoto sistēmu radīt uz Ozolniekos mītošā Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra bāzes. Sociālo kapitālu var palielināt, arī attīstot mūžizglītību tieši lauksaimniecībā strādājošiem zemniekiem un veidojot kooperācijas sistēmas.
