Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM)
valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai rosina veidot administratīvos
reģionus, kuru finansēs gan valsts, gan pašvaldības, informē VARAM Sabiedrisko attiecību nodaļa.
VARAM, pamatojoties uz Saeimas pieņemto Administratīvo
teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas nosaka, ka valsts un pašvaldību
kopīgu funkciju realizēšanai ir izveidojami administratīvie reģioni, ir
izstrādājusi konceptuālo ziņojumu “Par administratīvo reģionu
izveidi”. Ziņojumā piedāvāts risinājums reģionu pārvaldības modelim un
funkcijām.
Ministrija atgādina, ka kopš 2006.gada reģionālajā
līmenī atvasinātas publiskās personas iestādes statusā darbojas Kurzemes,
Latgales, Rīgas, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģioni. Patlaban būtiskākie
izaicinājumi plānošanas reģionu darbībā ir nepietiekams finansējums, kas
apgrūtina likumos noteikto funkciju izpildi.
Turklāt pašreizējā situācijā neesot līdzsvars starp
finansējumu pamatdarbībai – finansējums pamatdarbībai nodrošināts tikai no
valsts budžeta līdzekļiem, lai gan institucionāli plānošanas reģioniem nav
ierobežojumu piesaistīt arī pašvaldību finansējumu.
Saeima, pieņemot Administratīvo teritoriju un
apdzīvoto vietu likumu, lēma, ka valsts un pašvaldību kopīgu funkciju
realizēšanai jāveido Kurzemes, Zemgales, Rīgas, Vidzemes un Latgales
administratīvie reģioni, un VARAM līdz 2021.gada 1.janvārim jāizstrādā likums,
kas regulēs statusu un darbības nosacījumus jaunajiem administratīvajiem
reģioniem.
Ministrija konceptuālajā ziņojumā iesaka veidot valsts
un pašvaldību kopīgu iestādi. Lai nodrošinātu saskaņotu valsts un pašvaldību
darbību, administratīvā reģiona lēmējinstitūciju (padomi), veidos ministriju un
attiecīgo pašvaldību deleģētie pārstāvji.
Tāpat reģiona darbību finansēs gan valsts, gan
pašvaldības.
VARAM, veicot ministriju iesniegto priekšlikumu
izvērtējumu, iesaka nodot administratīvajiem reģioniem tādas funkcijas kā
sabiedriskā transporta un ceļu, izglītības, reģionālās attīstības jomas, sociālo
pakalpojumu un sociālās palīdzības, t.sk. sociālās aprūpes centru darbības,
bērnu tiesību aizsardzības, civilās aizsardzības pasākumu plānošana un
īstenošana reģiona līmenī, reģionālās un vietējās nozīmes kultūras pieminekļu
uzraudzība un atļauju un licenču izsniegšana uzņēmējdarbībai.
Vienlaikus, ņemot vērā ievērojamās reģionālās
attīstības un sociālekonomiskās atšķirības, kas pastāv starp reģioniem Latvijā,
esot nepieciešams pārskatīt esošo kopējo Eiropas Savienības (ES) statistiski
teritoriālo vienību klasifikācijas dalījumu (NUTS 2), kas būtu viens no
veidiem, kā veicināt līdzsvarotu reģionālo un teritoriju attīstību.
Pašlaik ES fondu plānošanas periodos Latvijas
teritorija tiek skatīta kā NUTS 2 reģions, kas kvalificējas mazāk attīstīta
reģiona statusam un līdz ar to saņem maksimālā atbalsta likmi ES fondos.
Savukārt, nākotnes prognozes rāda, ka 2024.gadā
Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju varētu sasniegt 75% no ES vidējās vērtības,
kas nozīmētu, ka Latvija kā līdzšinējais NUTS 2 reģions varētu jau tuvākajos
gados klasificēties kā pārejas reģions, un līdz ar to tiktu mazināts ES fondu
atbalsts.
Taču vērtējot katra Latvijas reģiona izaugsmi
atsevišķi, šāds vidējs rādītājs nav objektīvs. Tāpēc nepieciešams mainīt pieeju
un noteikt, ka NUTS 2 Latvijā veido Rīgas reģions un pārējā Latvija. Šo izmaiņu
mērķis ir padarīt reģionus konkurētspējīgākus un veicināt ekonomisko izaugsmi
reģionos ar zemākiem attīstības rādītājiem, turpinot piedāvāt attīstības
projektu īstenošanai ES reģionālās politikas instrumentus.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs
Juris Pūce (AP) norāda: “Līdz ar administratīvi teritoriālās reformas
īstenošanu reģionālās attīstības atšķirību samazinājumu Latvijā ir iespējams
panākt, pilnveidojot arī reģionālo pārvaldes līmeni. Īstenojot pašvaldību
reformu, VARAM piedāvā veidot arī administratīvos reģionus, kas kalpos par
jaunu sadarbības modeli starp valsti un pašvaldību.”
Viņaprāt, administratīvo reģionu izveide dos maksimālu
ieguldījumu reģionālās nevienlīdzības mazināšanā, tai skaitā sekmējot
efektīvāku Eiropas Savienības fondu piesaisti un citu atbalsta pasākumu
ieviešanu uzņēmējdarbības attīstībai, pakalpojumu efektivitātei un mobilitātes
uzlabošanai reģionos.
Foto: no arhīva
