Kopš Covid-19 pandēmijas sākuma ar vīrusu saslimuši 4000 sociālo
centru klienti, kas ir gandrīz trešā daļa no 13 000 sociālo aprūpes centros
esošajiem klientiem, bet 146 pansionātu iemītnieki miruši, šodien vēsta žurnāls
“Ir” atsaucoties uz Labklājības ministrijas un Slimību profilakses un
kontroles centra (SPKC) apkopoto informāciju.
Tāpat kopumā ir inficējušies 1300 aprūpes centru
darbinieki – ārsti, sanitāri, medicīnas māsas un citi.
Jau vasarā daži pansionāti kļuva par vīrusa perēkļiem.
Piemēram, sociālās aprūpes centrā “Mārsnēni” saslima lielākā daļa
iemītnieku. Lai gan striktajiem drošības pasākumiem vajadzēja novērst līdzīgu
scenāriju citos pansionātos, vīruss tajos ir iekļuvis, vēsta žurnāls.
Līdz šīs nedēļas sākumam Covid-19 skāris 80 sociālās
aprūpes centrus – 13 valsts un 67 pašvaldību un privātos. SPKC dati liecina, ka
tur fiksētā inficēšanās veido 10,4% no visiem gadījumiem valstī, saka
Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis
Dūdiņš.
Covid-19 saslimstība aprūpes centros strauji pieauga
rudeni. No oktobra līdz decembrim saslimušo skaits palielinājās 50 reizes – no
66 līdz 3184, liecina ministrijas apkopotie dati. Arī šobrīd vīrusa izplatība
slēgtajās iestādēs turpinās – jaunākie SPKC dati rāda, ka nu jau inficējušies
vairāk nekā 5000 aprūpes centru klientu un darbinieku.
Veselības inspekcija pārbaudēs konstatējusi būtiskas
problēmas vairumā iestāžu. Galvenie vīrusa izplatīšanās riski ir blīva
apdzīvotība un ierobežots personāla skaits. Statistika liecina, ka šobrīd
vairākos aprūpes namos izveidojušies Covid-19 perēkļi – Ventspils
“Selgā”, Daugavpils “Pīlādzī”, Rīgas “Pārdaugavā”
un Dobeles “Lielbērzē”.
“Ja paprasa kādam aprūpes centrā, jā, viņi māj ar
galvu. Viņi zina, ka klientu plūsma ir jānodala, ka slimo ar veselo nedrīkst
likt kopā, ka tas klients, kurš atgriežas no ārpuses, ir obligāti paturams
novērošanā noteiktās dienas. It kā to visi zina, bet brīžiem praktiskā izpilde
klibo,” situāciju skaidro Dūdiņš.
Konstatēti arī gadījumi personāla vidū, kad ar
saslimšanu beidzas tik šķietami nevainīgs pasākums kā kopējas kafijas pauzes.
Slimības pārnese konstatēta arī personāla ģērbtuvēs, jo telpas ir šauras un
kontakts ar kolēģiem – ciešs. Ja darba vietā ir tādi apstākļi, Dūdiņš ierosina
ieviest elastīgāku darba dienas sākumu drūzmēšanās mazināšanai, “lai nav
tā, ka visi darbinieki akurāt astoņos ierodas reizē”.
Vēl būtisks faktors – vairākas darba vietas. Aprūpes
centru darbinieki ikdienā strādā gan ar Covid-19 pozitīviem klientiem, gan
kontaktpersonām, tāpēc, līdzīgi kā slimnīcu personāls, ir pakļauti
paaugstinātam inficēšanās riskam. Tomēr, par spīti tam, nereti aprūpes centru darbinieki
strādā vairākās iestādēs vienlaikus.
Galvenais iemesls ir zemā darba samaksa. Piemēram,
vidējā aprūpētāja darba alga ir 500 līdz 600 eiro mēnesī par pilnu slodzi,
tāpēc daļa meklē iespēju savienot vismaz divas darbavietas. “Mēs visi ļoti
labi zinām, ka cilvēki to dara ne aiz labas dzīves,” saka Dūdiņš.
Ministrija aicina iestāžu vadītājus runāt ar
darbiniekiem un mēģināt pārliecināt krīzes laikā nestrādāt vienlaikus vairākās
darbavietās. Kopš 1.decembra ieviesta papildu motivācija – piemaksas sociālās
aprūpes centru darbiniekiem par darbu ar Covid-19 pozitīvajiem klientiem vai
kontaktpersonām. Tā paredzēta līdz 50% apmērā no algas. Par decembri tā
pienākas 1024 darbiniekiem.
Foto: no arhīva
