Saules spīdēšanas ilgums Latvijā kopš ziemas saulgriežiem palielinājies par
stundu, liecina dati no ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes Saules
kalkulatora.
2019.gada īsākā diena bija 22.decembris, kad Rīgā saule lēca deviņos un
rietēja pulksten 15.44, saules spīdēšanas ilgums bija sešas stundas un nepilnas 44
minūtes.
21.janvārī saullēkts Rīgā gaidāms pulksten 8.42, saulriets – 16.27. Dienas
garums būs septiņas stundas un nepilnas 45 minūtes.
Februāra sākumā noslēgsies gada tumšāko trīs mēnešu periods jeb solārā
ziema. Gada gaišākais periods būs no maija sākuma līdz augusta sākumam.
Astronomiskais pavasaris sāksies naktī no 20. uz 21.martu, bet jau 18.martā
diena kļūs garāka par nakti. No 25.septembra naktis atkal būs garākas nekā
dienas.
Tā kā nav bijis noturīga sala, grūti konkretizēt meteoroloģiskā jeb termālā
pavasara sākumu. Tas tradicionāli iestājas tad, kad diennakts vidējā gaisa
temperatūra stabili paaugstinās virs nulles.
Pētījumā par gaidāmajām gadalaiku izmaiņām Ziemeļeiropā somu zinātnieki
definējuši, ka gados, kuros neiestājas termālā ziema, 25.janvārī rudeni nomaina
pavasaris. Šis datums izvēlēts, jo pētnieki secinājuši, ka 25.janvāris Ziemeļeiropā
atbilst gada aukstākajam punktam.
Foto: pixabay.com
