Ziemas otrajā pusē ūdenī iemērkti vai podiņā iesprausti, sīpoli uz palodzes ir katrā mājoklī. Augusta Sīļa saimniecībā «Tirgoņi» košzaļos lokus audzē cauru gadu.
Zemnieks mēnesī nogriež ap pusotru tonnu loku, taču šis apjoms esot uz pusi mazāks nekā šajā laikā pērn. «Latvijā loku ēdāju ir palicis maz, un cilvēkiem nav naudas. Ne tikai sīpolus, arī citus dārzeņus neēd,» stāsta Augusts. Viņa 15 gadu pieredzē neesot tādas ziemas, kad loki pirkti tik maz. Līdz lielajam salam pircēju virtuvēs nonāca arī dārznieka audzēti pētersīļi un koriandrs, bet līdz marta sākumam siltumnīcas atvēlētas tikai sīpoliem. Pēc tam piķējamas petūnijas, tomāti un virkne citu dārzaugu, kas pavasarī tiek realizēti arī kā stādi.«Loki ir visu laiku,» stāsta Augusts Sīlis. Līdz augusta beigām, septembrim sīpoli aug laukā, bet uzreiz pēc tam pārceļas uz siltumnīcu. Kūdru vaļējā veidā dārznieks gādā uzņēmumā «Laflora», kas izstrādā Kaigu purvu. Tai pats piejauc dolomīta miltus un minerālmēslus. Ieklāts pussprīža slānī, substrāts ir pietiekama vieta, kur izplesties citam pie cita cieši salikto sīpolu saknēm. Tā kā kūdra kalpo gandrīz tikai kā balstviela, kur sakuplot plašajai sakņu sistēmai, to var izmantot atkārtoti. Pēc lociņu nogriešanas no kastītēm izlasa palikušās sīpolu daļas, substrātu apmaisa un stāda nākamo porciju. Kūdru zemnieks pavasarī ber uz lauka. Puķkāposti tādā ielabotā augsnē augot ļoti labi. Diedzējot lokus siltumnīcā, gaismas tiem pat ziemas tumšākajos mēnešos ir pietiekami. Par siltumu gan nākas rūpīgi gādāt. Laista ar siltu ūdeni, kam vājā koncentrācijā piejaukti minerālmēsli. Lai iegūtu lociņus baltiem galiem kā tirgus plauktā, sīpolu nogriež gandrīz pie saknēm un no tā izrauj zaļo lakstu.
