Uz interviju viņa ierodas raitā, sportiskā solī, un
visu sarunas laiku viņas seju nebeidz rotāt smaids. Šī aktīvā un dzīvespriecīgā
sieviete ir gide, ekskursiju un pārgājienu vadītāja un organizētāja Ina Jurģe.
Dzimusi Jelgavā, dzīvo Ozolniekos.
Spēku un iedvesmu viņai dod sastaptie cilvēki, skaistā
Latvijas daba, pilis, muižas un citas jaukas, tikai plašākai sabiedrībai vēl
neatklātas vietas. Enerģijas apmaiņa ir abpusēja, un pat visdrūmākie cilvēki
Inas ekskursijās vakarā jau smaidot. “Ja es būšu smaidīga un gaiša, tad pat
visbēdīgākie smaidīs,” tā viņa par sevi saka.
– Vai maršrutu plānošana, ekskursiju un pārgājienu vadīšana ir jūsu
hobijs vai maizes darbs?
Strādāju Jelgavas pils muzejā par vēsturisko objektu galveno
speciālisti. Manos pienākumos ietilpst gan ekspozīciju iekārtošana, gan
ekskursantu izvadāšana pa pili. Man jāizzina, kādas ir apmeklētāju intereses,
skolēniem stāstu citādāk. Katrai auditorijai ir vajadzīga sava pieeja, bet
galvenais – lai cilvēki nāk uz pili.
Jelgavas pilī esmu no 2010. gada, kad vēl mācību centra
“Buts” kursos mācījos par tūrisma informācijas konsultanti. Tās nebija parastas
mācības, bet ar praksi, un tā es decembrī nokļuvu Jelgavas pilī. Tas bija
laiks, kad visi gatavojās Ziemassvētku ballei, un es arī tiku ierauta tajā
virpulī. Sapratu, ka labprāt gribētu tur atgriezties. Tā kā muzejā strādāja
jaunas meitenes, kurām dzima bērniņi un bija jāiet dekrētā, tad es tiku tur
strādāt. Darbs ir nepilnas slodzes, tāpēc varu to apvienot ar citiem darbiem.
Tā jau dzīvē notiek – tu satiec tos cilvēkus, kuri tev ir jāsatiek.
Atceros, ka savu pirmo ekskursiju pa Jelgavas pili vadīju
krievu valodā. Vienkārši muzeja vadītāja Ginta Linīte pateica, ka ir atbraukuši
cilvēki no Krievijas. Tiku galā un sapratu – tas ir mans.
Visu interviju lasiet 11.jūlija “Zemgales Ziņās”
Foto: Eva Pričiņa
