Lai mazinātu stresu, rosina samazināt mācību satura apjomu jaunāko
klašu skolēniem.
Ar šādu priekšlikumu šodien Saeimas Izglītības,
kultūras un zinātnes komisijas sēdē klajā nāca gan Latvijas Pašvaldību
savienības (LPS) padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure,
gan Latvijas Universitātes profesore Baiba Martinsone, gan Latvijas izglītības
un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga,
diskutējot par Covid-19 izplatības ierobežojumiem izglītības iestādēs.
Ja tiktu samazināts mācību satura apjoms, tas
atvieglotu gan skolotāju, gan skolēnu, gan vecāku dzīvi ārkārtējās situācijas
apstākļos. Martinsone, kas piedalījusies trijos pētījumos par Covid-19 ietekmi
uz sabiedrību, skaidroja, ka Covid-19 pirmajā vilnī šā gada pavasarī cilvēkiem
stresa līmeni paaugstinājusi prasība sociāli distancēties, kā arī attālinātās
mācības. 45% no 2000 aptaujātajiem respondentiem atzinuši, ka viņi ļoti pārdzīvojuši
par to, ka nav spējuši palīdzēt bērniem, laikā, kad viņi mācījušies attālināti.
Martinsone vērsa uzmanību arī uz to, ka attālināto
mācību dēļ visiem iesaistītajiem ir palielinājies tas laiks, ko viņi pavada pie
informācijas tehnoloģiju ekrāniem. “Patlaban skolotāji ir uz izdegšanas
sliekšņa, tādēļ ir nepieciešams samazināt mācību satura apjomu, lai samazinātos
laiks, kas tiek veltīts mācību stundu sagatavošanai, vadīšanai un skolēnu darbu
pārbaudei,” rosināja Martinsone.
Saeimas deputāts Raivis Dzintars (NA) pauda bažas par
to, vai sejas aizsargmasku lietošana neatstās nelabvēlīgu ietekmi uz jaunāko
klašu skolēnu garīgo veselību. Martinsone norādīja, ka līdz šim viņa nav
lasījusi nevienu pētījumu, kas apliecinātu, ka sejas aizsargmasku lietošana nelabvēlīgi
ietekmētu bērnu garīgo veselību vai palielinātu psiholoģisko slodzi.
Martinsone ieteica klātienes nodarbībās veltīt
atsevišķu laiku, kurā skolotāji ar skolēniem varētu runāties par to kā viņi
jūtas, ko var darīt, lai uzlabotu savu psihoemocionālo stāvokli. “Patlaban
šādas sarunas skolā būtu daudz vērtīgākas nekā kad vēstures stunda,”
sacīja profesore.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP)
skaidroja, ka lielākajā daļā Eiropas valstu arī jaunākā vecuma skolēni ikdienā
lieto sejas aizsargmaksas. Patlaban valdības rīkojumā par ārkārtējās situācijas
izsludināšanu ir noteikts, ka no nākamā gada 4.janvāra mutes un deguna aizsegus
mācību procesā lietos arī skolēni, sākot no septiņu gadu vecuma jeb 1.klases.
Ministre uzsvēra, ka šāda prasība jau patlaban noteikta, lai varētu laikus
sagatavoties tās ieviešanai. Viņa norādīja, ka valstij ir jāiegādājas vismaz 78
000 sejas aizsargmasku, lai varētu nodrošināt visus 1.-4.klašu skolēnus.
Dundure rekomendēja nodrošināt iespēju, ka skolēni no
mājām ierodas ar savām aizsargmaskām skolā, kur viņiem izsniedz medicīnisko
masku, kuru viņi var lietot visa mācību procesa laikā. Pašvaldības par
nepieciešamo masku skaitu varētu informēt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas
dienestu, kas vienoti visā valstī izsniegtu skolēniem paredzētās maskas.
Šuplinska skaidroja, ka valdība operatīvi seko līdzi
izmaiņām saslimšanas ar Covid-19 līknei, un atkarībā no tā vai situācija
stabilizēsies, vai saglabāsies esošajā līmenī, vai paaugstināsies, veiks
izmaiņas mācību procesa organizēšanā. Ministre pieļāva, ka otrajā semestrī 9.
un 12.klašu skolēni, lietojot sejas aizsargmaskas, varētu mācīties
pēcpusdienās, kad 1.-4.klašu skolēniem mācības būs beigušās, lai samazinātu
skolēnu kontaktus.
Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents
Rūdolfs Kalvāns ieteica pagarināt ziemas brīvlaiku par divām nedēļām 1.-4.klašu
vai 1.-6.klašu skolēniem, lai pēc tam viņi varētu turpināt mācības skolā bez
maskām. Savukārt sejas aizsargmaksas vajadzētu lietot to novadu skolēniem,
kuros epidemioloģiskā situācija ir sliktāka.
Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis
uzsver, ka gan pasaules, gan arī Latvijas dati liecina, ka skolotāji inficē
bērnus un bērni pēc tam inficē vecākus. Savstarpēji bērni viens otru inficē
mazāk. Lai uzlabotu drošību skolā, var pielietot trīs pasākumus, proti,
vēdināšana/ventilācija, maskas bērniem un skolotājiem, pietiekošs attālums
starp skolotājiem un bērniem. Visi trīs pasākumi kopā dod labāko rezultātu,
pauda Dumpis.
Foto: no arhīva
