Plašsaziņas līdzekļos izskanējusī informācija, ka iedzīvotājiem var nākties maksāt nekustamā īpašuma nodokli arī par malkas šķūnīšiem, ja īpašnieki nav paziņojuši pašvaldībām, ka tajos neveic saimniecisko darbību, sacēlusi pamatīgu jezgu Finanšu ministrijā. Ierēdņi attapušies, ka likumā iekļauta aplama norma, kas var radīt lielu jucekli nodokļa piemērošanas un iekasēšanas laikā. Jau drīzumā likums tikšot grozīts, raksta «Zemgales Ziņas».
«Ziņas» šonedēļ rakstīja, ka ar šo gadu iedzīvotājiem var nākties maksāt ne vien līdz šim ierasto zemes nodokli, bet arī nodokli par dzīvojamajām telpām un palīgēkām, kurās tiek veikta saimnieciskā darbība. To paredz pērnā gada nogalē lielā steigā pieņemtie grozījumi likumā «Par nekustamā īpašuma nodokli».Nekustamā īpašuma nodokli administrē (aprēķina, izsūta paziņojumus ar maksājamo summu un iekasē) pašvaldības, atgādina Finanšu ministrijas pārstāve Baiba Melnace. Viņa arī teic, ka pārpratumu radījušo normu likumā rosinājusi iekļaut Latvijas Pašvaldību savienība (LPS).Likuma grozījumi stājās spēkā dažas dienas pēc pieņemšanas, tāpēc LPS esot ieteikusi – lai vietvarām būtu vieglāk noteikt, kuras īpašumā esošās būves ir dzīvojamās telpas, kuras izmanto saimnieciskajā darbībā un kuras ir vienkārši palīgēkas, likt pašiem iedzīvotājiem par to paziņot pašvaldībai. Kā stāsta B.Melnace, tikai pēc informācijas presē Finanšu un Tieslietu ministrijas, kā arī Pašvaldību savienība attapušās, ka likumā noteiktais pienākums ir aplams. Tuvākajā laikā tikšot veikti likuma grozījumi, izslēdzot šo normu.Daudz plašāk meklējiet «Zemgales Ziņu» 6.februāra numurā.*Drukātas avīzes saturs pieejams arī portālā zz.lv, ko var atrast sadaļā «Avīze» vai spiežot šeit .*Reģistrējoties portālā, tā konta papildināšana iespējama, spiežot šeit .*Tāpat portālā iespējams abonēt avīzi, par ko sīkāka informācija – šeit .
