Noteikumi par minimālo skolēnu skaitu 10.-12.klasēs, paredzot
triju gadu pārejas posmu, stāsies spēkā nevis no gaidāmā mācību gada, kā tas
bija plānots sākotnēji, bet gan no 2021.gada 1.septembra, vēsta laikraksts
“Diena”.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ar ideju par
kvantitatīvajiem kritērijiem klasē un klašu grupā vispārējās izglītības
iestādēs nāca klajā jau pirms diviem gadiem, bet jaunākais ziņojums valdībai
tika prezentēts pagājušā gada nogalē. Pa šo laiku esot nedaudz mainīti
kritērijos iekļautie skaitļi, taču paši principi skolu “šķirošanai”
palikuši iepriekšējie.
Kā vēsta laikraksts, IZM plāno informatīvo ziņojumu
par kvalitatīvas vispārējās vidējās izglītības nodrošināšanas nosacījumiem,
kurā ir sadaļa par kvantitatīvajiem rādītājiem, iesniegt valdībā jūnija vidū.
Līdz 27.maijam vēl tika gaidīti priekšlikumi no sociālajiem partneriem.
Latvijas Izglītības vadītāju asociācija (LIVA) jau
izvērtējusi minēto dokumentu, un nekādu principiālu iebildumu pret tur
piedāvātajiem kritērijiem un skaitļiem asociācijai neesot. LIVA prezidents un
Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns atzinis, ka lielākas
galvassāpes rada cits jautājums – par terminētajiem direktoru līgumiem.
Tikmēr vairāki LIVA pārstāvošie mazo skolu vadītāji
par IZM iecerētajiem kvantitatīvajiem kritērijiem izteikušies skarbi, jo viņiem
tie var nozīmēt vidusskolas statusa zaudēšanu, bet lauku skolu vadītāji šos
skaitļus vērtē kā vēlmi iztukšot laukus vēl vairāk un visus sadzīt lielajās
pilsētās.
Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks
Māris Pūķis pozitīvi novērtē IZM apņēmību nestrēbt karstu, bet ieviest izmaiņas
no 2021.gada, dodot arī pārejas periodu. Atbalstāms esot arī skolu sadalījums
grupās atkarībā no atrašanās vietas.
Taču kritiskus vārdus Pūķis velta mēģinājumam liegt
pašvaldībām atvērt klasi, ja nav ievēroti IZM izstrādātie kvantitatīvie
kritēriji, vienlaikus atļaujot to darīt privātskolām. Tas neesot pareizi, jo
noteikumiem ir jābūt vienlīdzīgiem.
“Skola ir svarīga pašvaldības teritorijas
dzīvotspējai. Tas, ka pašlaik kādā vietā attīstība nav augšupejoša un
demogrāfiskie rādītāji ir zemi, nenozīmē, ka tā būs vienmēr. Piemēram, Sēlija
šobrīd ir pat Valsts prezidenta dienaskārtībā – viņš atzinis, ka šim novadam
vajag piešķirt papildu līdzekļus attīstībai. Tā ka cerība ir. Tāpēc nevajag
vietvarai liegt atvērt klasi,” akcentējis Pūķis.
Viņš uzsvēris, ka mazajām skolām ir sava vieta
Latvijas izglītības iestāžu kartē, un to apliecinājusi arī ārkārtējā situācija
– nelielām skolām bijis vieglāk strādāt krīzes režīmā.
Savukārt IZM parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš
(JKP) uzskata, ka “skaitļi ir reāli”. To pamatojot pētījumi, kas
pierāda, cik skolēniem klasē jābūt, lai nodrošinātu mācību kvalitāti, kas visā
izglītības procesā ir galvenā. Viņaprāt, ir panākta arī pašvaldību sapratne,
kur liela loma esot tam, ka izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska
(JKP) tikusies ar visu 119 pašvaldību pārstāvjiem un pārrunājusi situāciju.
IZM gan esot gatava kompromisiem, piemēram, attiecībā
uz skolām pie Eiropas Savienības ārējās robežas, pieļaujot, ka tajās
vidusskolas posmā minimālais skolēnu skaita slieksnis ir 25. Znotiņš
laikrakstam uzsvēris, ka vēl jau dokumentam “svītra apakšā nav
pavilkta” – par to būšot diskusijas koalīcijā, jo partijām esot savi
priekšlikumi.
Kā ziņots, IZM pagājušā gada otrajā pusē izstrādātajām
prasībām par minimālo skolēnu skaitu klasēs neatbilda 164 jeb lielākā daļa
vidusskolu, liecināja pērnajā novembrī valdības darba kārtībā iekļautās
prezentācijas dati.
Skolu tīkla sakārtošanai IZM pērn piedāvāja noteikt
četrus reģionu blokus, katrā no tiem piedāvājot atšķirīgus minimālā skolēnu
skaita kritērijus. Pirmais no reģionālajiem blokiem būtu Latvijas pilsētas,
kurās ir vismaz 50 000 iedzīvotāju, un tur IZM rosināja noteikt, ka vidusskolas
klasēs skolā ir jābūt vismaz 150 skolēniem. Šādiem kritērijiem šajā pašvaldību
grupā septembra sākumā nav atbildušas 60 skolas, savukārt 33 – atbilda.
Nākamajā grupā bija plānots iekļaut administratīvo
teritoriju attīstības centrus un Pierīgas novadus – Ādažus, Salaspili, Ķekavu,
Olaini, Mārupi un Jūrmalu. Šajās pašvaldībās minimālo skolēnu skaitu
vidusskolās bija plānots noteikt 120. IZM prezentācijā iekļautie dati,
balstoties uz jauno pašvaldību iedalījumu, kāds tas sagaidāms pēc novadu reformas,
liecināja, ka rosinātajiem kritērijiem neatbilstu 43 skolas, bet 22 būtu
uzskatāmas par atbilstošām.
Trešais reģionu bloks tika iecerēts pagastu
teritorijas. Šajā blokā minimālo skolēnu skaitu vidusskolā bija plānots noteikt
45, kam neatbilstu 60 skolas, savukārt par atbilstošām IZM atzītu 40. Savukārt
pēdējā grupā iekļautas teritorijas, kas ir pie Eiropas Savienības ārējās
robežas, kā arī tās teritorijas, kur attālums līdz nākamajai izglītības
iestādei ir vismaz 25 kilometri. Šajās teritorijās ministrija rosināja noteikt
minimālo skolēnu skaitu vidusskolās – 30 bērni, un tam potenciāli neatbilst
viena vidusskola, bet atbilstu – trīs.
Pieļaujot atkāpes 10% apmērā, minimālā skolēnu skaita
prasībām atbilstošo skolu skaits būtu nedaudz lielāks, bija atzīmēts
prezentācijā.
Prezentācijā IZM uzsvēra, ka kritērijam atbilstošo vai
neatbilstošo izglītības iestāžu skaitā nav iekļautas valsts ģimnāzijas un
izglītības iestādes, kas īsteno izglītības programmu, pamatojoties uz Latvijas
divpusējiem vai daudzpusējiem starptautiskiem līgumiem.
Pēc sarunām ar pašvaldībām ministrija secinājusi, ka
28 pašvaldībās pastāv tikai viena izglītības iestāde. Ministrija atzīmē, ka 74
pašvaldībās skolēnu skaits samazinās, savukārt 21 pašvaldībā notikušas izmaiņas
izglītības iestāžu tīklā.
Foto: no arhīva
