Pašlaik ir labs ražas potenciāls, taču kurā katrā dienā tas var
tikt iznīcināts, intervijā aģentūrai LETA sacīja Lauksaimniecības pakalpojumu
kooperatīvās sabiedrības “Latraps” valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.
Vaicāts par ziemāju stāvokli Latvijas laukos, Ruža
sacīja, ka, lai arī beidzot varējām priecāties par īstu ziemu, lauksaimniekiem
tā radīja milzīgas bažas. Viņš skaidroja, ka kviešiem ir svarīgi, lai zeme būtu
sasalusi zem sniega segas, kad tie aiziet ziemas guļā, taču tas šogad nenotika.
“Uzsniga bieza sniega kārta un apakšā palika
neaizmiguši kvieši, kas turpināja elpot, bet tiem klāt caur sniega segu netika
ogļskābā gāze, ko augi ieelpo. Kvieši zem sniega segas smaka nost, tas varēja
radīt sniega pelējumu un izsušanu,” stāstīja valdes priekšsēdētājs,
piebilstot, ka beigu beigās ziemāju pārdzīvojuši labāk, nekā tika prognozēts.
Tāpat viņš sacīja, ka, lai arī daudzos laukos pavasarī
sējumi izskatījās bēdīgā stāvoklī, pašlaik liela daļa no šiem laukiem ir ļoti
skaisti atkopušies un tam lielā mērā ir jāpateicas laikapstākļiem, ko pārējā
sabiedrība sauc par sliktiem, – vēsam un lietainam pavasarim.
“Kopumā šobrīd sējumi tiešām izskatās ļoti labi.
Ļoti palīdz maijā un jūnijā nolijušais lietus un dāsnā saule, kas šobrīd
sējumus apgādā ar enerģiju,” komentēja Ruža.
Vaicāts par ražas prognozēm, kooperatīva valdes
priekšsēdētājs pauda, ka ir pietiekami ilgi strādājis lauksaimniecībā, lai
neizteiktu nekādas prognozes, tomēr atzina, ka pašlaik ražas potenciāls ir
labs. “Līdz ražai vēl ir pusotrs mēnesis, šajā laikā vēl var notikt visādi
brīnumi. Cerēsim uz pozitīviem,” pauda Ruža.
Komentējot kooperatīva biedru sasētās kultūras, Ruža
atzina, ka tās cauri gadiem īpaši nemainās, jo lauksaimnieki audzē to, kam ir
tirgus. Tāpat viņš uzsvēra, ka svarīga ir augu seka, jo, lai ilgtermiņā varētu
strādāt laukos, ir jāievēro ļoti daudzas likumsakarības.
“Nevar vienu kultūru uz tā paša lauka audzēt
vairākus gadus pēc kārtas, jo izplatās dažādas slimības, kaitēkļi, nezāles, ar
kurām grūti tikt galā. Pamatkultūra Latvijā ir kvieši, bet kā augmaiņas
kultūras audzē rapšus, kas ir augsnes atsvaidzinātājs, uzlabotājs un
mēslotājs,” norādīja kooperatīva valdes priekšsēdētājs.
Foto: pixabay.com
