Latvijā šogad ievāktajam graudu ražas apmēram izšķirošie būs laika
apstākļi jūlija pēdējās desmit dienās un augusta pirmajā dekādē, no kuriem būs
atkarīgs, cik sekmīgi visu labības ražu izdosies novākt, aģentūrai LETA sacīja
graudkopības kooperatīva “Latraps” valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.
“Būtiskākais, kāda būs jūlija pēdējā un augusta
pirmā dekāde. Ja ir saulains laiks, kas ļauj ražu, arī sagāzto, sekmīgi nokult,
viss būs kārtībā. Ja tobrīd līs, zemniekam būs jāizsver, ko no izaudzētā nokult
un ko atstāt uz lauka,” sacīja eksperts, piebilstot, ka veldrē sakritušas
labības kulšana ir četras reizes lēnāka nekā ierasts.
Viņš atzina, ka Zemgali, kurā jūnijā bijis liels
mitruma deficīts, pēdējā laikā skārušas divas lielākas lietus gāzes – vienā no
naktīm īsi pirms Jāņiem un šonedēļ, kad bija liels gāziens ar stipru vēju.
“Pēdējās lietusgāzes skāra 60% Lietuvas, šķērsoja Zemgali un aizvirzījās
uz Rīgu,” sacīja Ruža.
Ruža piebilda, ka nokrišņos šovasar visvairāk cietušas
tieši graudaugu platības Zemgalē, kur daudzviet labība sagāzta veldrē. Taču
pret šo risku varēja apdrošināties. “No vienas puses, veldre nav
katastrofa. Tas nozīmē, ka vārpa ir smaga un tajā ir graudi. No otras puses,
labība sagāzta nedaudz par agru, jo graudi vēl nav piebrieduši,” sacīja
Ruža.
Taujāts, kā tas varētu ietekmēt potenciālo ražas
apmēru, “Latraps” valdes priekšsēdētājs teica, ja barības vielu
piegāde vārpai no saknēm turpmāk tiks traucēta, var būt potenciālās labības
ražas samazinājums. Tāpēc galvenais, lai turpmāk vārpas tiktu apgādātas ar
barības vielām un graudi paspēj pilnībā izveidoties.
Citus Latvijas reģionus neskāra tik milzīgs vējš un
tik daudz nokrišņu, viņš sacīja. Kopumā laika apstākļi patlaban graudaugu
attīstībai ir labi – saule uzspīd, ir mēreni silts un ne ļoti karsts. Nedaudz
par karstu varētu būt kviešiem Daugavpils pusē, kur ceturto nedēļu ar izmaiņām
ir +26 grādi, bet citādāk Latvijā ir tīri laba situācija.
Saskaņā Latvijas Lauku
konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītāja Oskara
Baloža teikto nesenajās lietavās un stiprajā vējā visvairāk cietušas graudaugu
platības Zemgalē, kur daudzviet labība ir sagāzta veldrē.
Foto: no arhīva
