Cerētā graudaugu rekordraža šogad Latvijā varētu arī
nebūt, intervijā aģentūrai LETA atzina graudkopības kooperatīva
“Latraps” valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.
“Cerētā rekordraža, visdrīzāk, šogad netiks
ievākta, jo ilgstošais sausums pavasarī un vasaras sākumā, kā arī vētras, kas
daudzviet sagāza labību veldrē, un krusa, kas dažus rapšu un kviešu laukus
iznīcināja pilnībā, ir ieviesuši korekcijas,” teica Ruža.
Tajā pašā laikā viņš atzīmēja, ka, neskatoties uz
Covid-19 pandēmiju, situācija līdz šim graudkopībā bija laba. “Kopumā
situācija līdz šim ir bijusi ļoti laba, nevienas izejvielu piegādes nav
kavējušās,” pauda Ruža.
Vienlaikus viņš minēja, ka kooperatīvam, kas apkalpo
zemniekus, Covid-19 dēļ bija būtiski jāmaina darbība un jāpielāgojas jaunajai
situācijai, lai nerastos problēmās.
“Nedod Dievs, kādā pieņemšanas punktā saslimst
kāds darbinieks, automātiski pieņemšanas punkts būtu jāslēdz. Tāpat jābūt ļoti
piesardzīgiem, piegādājot zemniekiem izejvielas – agronomiem, noliktavu
pārziņiem utt. Pret Covid-19 piesardzības situāciju mēs attiecamies ļoti
nopietni, lai gan jāsaka, ka Latvija uz pārējās pasaules fona ir kā tāda
paradīze. Vai nu mūsu tiešām ir tik ļoti maz, vai kādi citi apstākļi, bet nu
pagaidām mums tas vīruss iet garām, cerams, ka tas tā arī turpināsies,”
teica “Latraps” valdes priekšsēdētājs.
Viņš piebilda, ka kooperatīvs darbību šobrīd nodrošina
maiņās, kurās strādājošie netiek mainīti. “Mēs savu darbu pārorientējām,
sadalījām maiņās, lai tās nesatiekas, un tomēr, ja kāds krīt, tad nākamie ceļ
karogu un iet uz priekšu. Arī jaunajai ražas pieņemšanas sezonai esam
sagatavojušies un, cik vien iespējams, nodrošinājušies iespējamai saskarei ar
vīrusu,” sacīja Ruža.
Savukārt, runājot par situāciju graudkopībā citviet
pasaulē, Ruža norādīja, ka jau gada sākumā tapa skaidrs, ka Francijā,
Apvienotajā Karalistē, kā arī Vācijas rietumu daļā nebūs labas ražas, jo rudenī
bija pārāk daudz nokrišņu, lai kvalitatīvi iesētu ziemājus. “Līdz ar to
arī kopievākums Eiropā ir ievērojami zemāks, nekā iepriekšējos gados ierasts.
Vācija un Francija ir lielākie kviešu audzētāji, taču ražas nav gaidāmas
labas,” viņš teica.
Vienlaikus “Latraps” valdes priekšsēdētājs
minēja, ka šogad Spānijā, pārsteidzošā kārtā, ir gaidāma rekordraža. “Tas
ir brīnums, jo gandrīz vienmēr spāņiem bija neraža sausuma dēļ. Ja skatāmies uz
Spānijas tirgu, tad tas Eiropā ir vienīgais mūsu eksporta tirgus, pārējie ir
Āfrikā, Āzijā. Spānija šogad, visticamāk, no mums neko negribēs pirkt, un mums
atliks vien Tuvo Austrumu un Āfrikas reģioni,” atzīmēja Ruža.
Tāpat viņš norādīja, ka ļoti strauji aug ražotāji
Rumānijā un Bulgārijā, kļūstot par nopietniem kviešu eksportētājiem, taču šogad
arī šo reģionu ir skāris karstums un sausums, tādējādi raža ir mazāka, nekā
bija plānota. Arī Krievijas dienvidu reģioni pie Melnās jūras no augstajām
ražas prognozēm pavasarī un vasaras sākumā šobrīd ir koriģējuši ražību par
20-30% uz leju, kamēr Krievijas vidienē, kas ir tuvāk Latvijai, prognozē, ka
šogad būs rekordraža. “Tādējādi kopumā Krievijā raža kompensēsies, arī
Spānija daļēji kompensēs neražu Francijā,” pauda Ruža.
Pēc viņa sacītā, arī Austrālijā šogad gaidāmas augstas
ražas, tādējādi ļaujot kompensēt iztrūkumu, kas radīsies Eiropā.
“Vērtējot kopainu pasaulē, vismaz pēc
Starptautiskās Graudu padomes prognozēm, šis gads varētu būt rekordgads. Tas
nozīmē rekordlielus graudu krājumus pasaulē kopumā, tādēļ cerēt uz milzīgu cenu
kāpumu nav pamata. Jāņem vērā gan arī tas, ka Austrālija un Dienvidamerika ražu
kuls tikai decembrī, janvārī, kas ir ļoti tālu, un laika apstākļi vēl var
ieviest būtiskas korekcijas. Globāli ražu ietekmēs arī turpmākie laika
apstākļi. Raža vairs īpaši nevar palielināties pret pašreizējām prognozēm, taču
slikti laika apstākļi to noteikti vēl var samazināt,” sacīja Ruža.
Viņš atzīmēja, ka kopumā graudu cenas šobrīd ir
nedaudz augstākas kā pagājušajā gadā šajā periodā, bet tālāko situācijas
attīstību noteiks gan laika apstākļi ražas novākšanas laikā, gan globālā
ekonomika, kuru smagi skārusi pandēmija, jo īpaši reģionus, kuri importē
graudus no Latvijas.
Foto: no arhīva
