2021. gada
sākumā Latvijā dzīvoja 1 miljons 893 tūkstoši iedzīvotāju – par
14,5 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas
pārvaldes (CSP) tautas skaitīšanas dati. “Iedzīvotāju
skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Cēsu iedzīvotāju skaitam,” pauž CSP Sociālās statistikas departamenta
direktore Baiba Zukula.
Iedzīvotāju
skaits pērn saruka straujāk – par 0,76 % salīdzinājumā ar 0,64 % gadu
iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas
samazinājās par 0,59 % un migrācijas dēļ – par 0,17 %.
Pēdējos
četros gados negatīvais dabiskais pieaugums būtiski pārsniedza negatīvo
migrācijas plūsmu starpību.
Kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas 2011. gadā, kad
iedzīvotāji tika apsekoti savās dzīvesvietās, to skaits samazinājies par 177
tūkstošiem. Aptuveni tāds ir iedzīvotāju skaits trīs lielajās pilsētās kopā –
Daugavpilī, Liepājā un Rēzeknē.
Pērn zemākais dzimušo rādītājs pēdējo simt gadu laikā
Pagājušajā
gadā Latvijā piedzima 17,6 tūkstoši bērnu – par 1 234 jeb 6,6 %
mazāk nekā 2019. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā,
bet nomira 28,9 tūkstoši cilvēku – par 1 135 jeb 4,1 % vairāk.
Salīdzinot ar pēdējiem gadiem, mirstība strauji pieauga 2020. gada
novembrī un decembrī. Pērn nomira par 11,3 tūkstošiem vairāk nekā piedzima
(2019. gadā – par 8,9 tūkstošiem), un tas ir lielākais negatīva
dabiskā pieauguma rādītājs kopš 2005. gada. Savukārt starptautiskās
ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās tikai par
3,2 tūkstošiem, kas ir zemākais rādītājs kopš 1989. gada.
Pandēmijas
ietekmē samazinājusies iedzīvotāju mobilitāte
2020. gadā
pandēmijas ietekmē samazinājusies iedzīvotāju mobilitāte, kas ietekmējusi arī
starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rādītājus – salīdzinot ar 2019. gadu,
iebraucēju skaits samazinājies par 21,2 %, bet aizbraucēju – par
17,8 %. Latvijā no citām valstīm ieradās 8,8 tūkstoši iedzīvotāju
(par 2,4 tūkstošiem mazāk nekā 2019. gadā), bet aizbrauca
12,0 tūkstoši (par 2,6 tūkstošiem mazāk).
No
Eiropas Savienības valstīm (bez Apvienotās Karalistes) ieradās 2,5 tūkstoši
jeb 28 % iebraucēju. No Apvienotās Karalistes iebrauca 2,0 tūkstoši cilvēku
jeb 22,2 % no kopējā imigrantu
skaita (2019. gadā – 2,2 tūkstoši). Samazinājās imigrantu skaits no
NVS valstīm – 2,9 tūkst. iebraucēju (par 1,3 tūkstoši jeb 31 %
mazāk nekā 2019. gadā), tajā skaitā no Krievijas ieradās 1,0 tūkstoši
imigrantu. Iebraucēju skaits no citām valstī kopā samazinājās vairāk nekā par
trešdaļu. Ja, piemēram, no Indijas 2019. gadā ieradās 830 cilvēku, kuri
uzskatāmi par Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, tad pērn šo cilvēku skaits
bija gandrīz uz pusi mazāks – vien 427.
2020. gada
imigrācijā 4,7 tūkstoši jeb 53 % iebraucēju bija remigranti –
Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī iedzīvotāji, kuru valstiskā piederība ir
cita, bet dzimšanas valsts ir Latvija (2019. gadā – 5,1 tūkstoši jeb
46 %). Atlikušo daļu veidoja iebraucēji, kuriem ar Latviju nav juridiskas
saistības.
Pērn
no Latvijas aizbrauca gandrīz 12 tūkstoši iedzīvotāju. Uz Eiropas Savienības
valstīm 2020. gadā emigrēja 7,9 tūkstoši, kas bija par 13,4 %
mazāk nekā gadu iepriekš. Emigrācija uz Apvienoto Karalisti 2020. gadā
samazinājās par 37 % – emigrēja 1,9 tūkstoši (2019. gadā –
2,9 tūkstoši). Uz Vāciju izbrauca
2,3 tūkstoši iedzīvotāju (par 23 % mazāk nekā 2019. gadā),
nedaudz vairāk par tūkstoti emigrantu devās uz Nīderlandi. Par 11 %
samazinājās arī emigrācija uz NVS valstīm. 69 % no emigrējušajiem bija
Latvijas valstspiederīgie (2019. gadā – 72 %).
Ar
demogrāfijas datu publicēšanu CSP sāk 2021. gada tautas un mājokļu
skaitīšanas rādītāju nodošanu datu lietotājiem. Atšķirībā no iepriekšējām tautas skaitīšanām, 2021. gadā tiek
izmantota tikai administratīvajos datu avotos pieejamā informācija, pilnībā
atsakoties no iedzīvotāju aptaujas internetā un viņu dzīvesvietās.
Ikgadējais
iedzīvotāju skaita novērtējums sagatavots, izmantojot Pilsonības un migrācijas
lietu pārvaldes iedzīvotāju reģistra un citu administratīvo avotu datus.
Turpinājums sekos
Foto: pixabay.com
