Latvijā izdodas izsekot aptuveni 80% saslimšanas ar Covid-19
gadījumus, atklāja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas
slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors, epidemiologs
Jurijs Perevoščikovs.
Perevoščikovs pēc valdības sēdes žurnālistiem pauda,
ka aizvadītā nedēļa Latvijai bija neparasta pēc saslimušo skaita. “Šis
skaits ir strauji pieaudzis un pieaudzis ievērojami. Divarpus mēnešus mums
izdevās noturēt saslimstību stabilā līmenī – vidēji 37 gadījumi nedēļā.
Pagājušajā nedēļā reģistrēts 151 gadījums, kas faktiski ir četras reizes
vairāk,” klāstīja SPKC pārstāvis.
Viņš atzina, ka iedzīvotāji turpina inficēties
ārzemēs. Salīdzinot ar vasaru, kad šādi inficēšanās gadījumi bijuši viens līdz
trīs nedēļā, pagājušajā nedēļā tādi bijuši 17. Tāpēc paliek spēkā pašizolēšanās
prasība pēc ārzemju apmeklējuma.
“Testu skaits joprojām ir liels, un mēs varam
paļauties uz tiem cipariem, lai spriestu par inficēto skaitu,” skaidroja
epidemiologs.
Pašlaik Covid-19 tiek atklāts 1% no visiem
testētajiem, lai gan vasarā to īpatsvars sasniedza vien 0,3-0,4%. Taču, pēc
Perevoščikova paustā, kritiski svarīgi būtu 3% saslimušo no visiem testētājiem,
kas varētu liecināt, ka slimība strauji izplatās un tiek maz kontrolēta.
Vienlaikus eksperts uzsvēra, ka ir sevišķi svarīgi
nodrošināt iespējami lielu saslimšanas gadījumu izsekojamību, atklājot to
cēloni, gan piebilstot, ka ne vienmēr tas ir iespējams.
“Vienmēr būs atsevišķi gadījumi, kas, neskatoties
uz rūpīgu epidemiologu darbu, netiks izsekoti,” atzina speciālists,
piebilstot, ka ir svarīgi, lai izsekojamo gadījumu skits būtu dominējošs un
lielāks par 80%.
Vismaz pirms trīs nedēļām, kad situācija ar Covid-19
sāka pasliktināties, epidemiologi ļoti uzmanīgi sekojuši šim rādītājam,
vienlaikus vērojot šo rādītāju arī kaimiņvalstīs.
“Konstatējām, ka mums un iepriekšējā nedēļā
kaimiņiem bija apmēram 80% gadījumu, kad izdevās izsekot, kur cilvēks ir
inficējies. Procents pagaidām ir pietiekami stabils,” vērtēja eksperts.
Viņš atzina, ka ir gadījumi, kad saslimušais cilvēks
nosauc vairākus riska faktorus. “Cilvēks nav bijis ārzemēs, neviens no
paziņām arī nav bijis ārzemēs, darbā arī neviens neslimoja, bet apmeklēja
vairākas publiskas vietas, kaut kādus izklaide pasākumus, un dažreiz šo
papildrisku klāsts ir pietiekami liels, lai būtu grūtības noteikt dominējošo
cēloni,” stāstīja Perevoščikovs.
Eksperts stāstīja, ka bieži vien gadījumos, kad
pirmajās izmeklēšanas dienās nav lielas skaidrības par saslimšanas cēloņiem,
vēlāk izmeklēšanas rezultātā tāda parādās.
Foto: no arhīva
