Latvijā jaunas sievietes vecumā no 25 līdz 34 gadiem augstāko
izglītību iegūt 55% gadījumu, kas ir nedaudz augstāks rādītājs nekā vidēji
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs, liecina OECD
izglītības pārskata “Education at a Glance 2021” dati par Latviju.
OECD secina, ka pēdējās desmitgadēs pieeja augstākajai
izglītībai ir paplašinājusies, un 2020.gadā sievietes vecuma grupā 25-34 gadi
biežāk nekā vīrieši ieguva augstāko izglītību visās OECD valstīs. Pērn Latvijā
augstākā izglītība bija 55% sieviešu vecuma grupā 25-34 gadi, salīdzinot ar 34%
šīs vecuma grupas vīriešu, savukārt vidēji visās OECD valstīs šis īpatsvars
bija 52% gados jaunu sieviešu vidū un 39% šī vecuma vīriešu vidū.
Kā norāda OECD, dzimumu atšķirības augstskolu studentu
sadalījumā pa studiju jomām ir ievērojamas. Sievietes lielākajā daļā OECD
valstu nav pietiekami pārstāvētas zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un
matemātikas (STEM) jomās. Pēc OECD datiem, 2019.gadā vidēji 26% studijas sākušo
inženierzinātnēs, ražošanā un būvniecībā un 20% informācijas un komunikāciju
tehnoloģijās bija sievietes. Latvijā sievietes pārstāvēja 23% studijas sākušo
inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmās un 20% informācijas un
komunikācijas tehnoloģijās.
Vienlaikus Latvijā sievietes 90% gadījumu studijas sāk
izglītības jomā – nozarē, kurā tradicionāli dominē sievietes. Latvijā vīrieši
pārstāv 16% skolotāju visās izglītības pakāpēs, salīdzinot ar vidēji 30% visās
OECD valstīs.
Pēc OECD datiem, jaunietēm ir mazāka iespēja būt
nodarbinātām nekā jauniešiem, īpaši sievietēm ar zemāku izglītības līmeni. Pērn
bija nodarbinātas puse no 25-34 gadus jaunām sievietēm, kuras nebija ieguvušas
vidējo izglītību, salīdzinot ar 70% vīriešu Latvijā. Šī dzimumu atšķirība ir
mazāka nekā vidēji OECD valstīs, kur ir nodarbināti 43% sieviešu un 69%
vīriešu, kuri nebija ieguvuši vidējo izglītību.
Tāpat gandrīz visās OECD valstīs un visās izglītības
pakāpēs 25-64 gadus vecas sievietes pelna mazāk nekā šī vecuma vīrieši –
sieviešu ienākumi vidēji veido 76-78% no vīriešu ienākumiem visās OECD valstīs.
Šis īpatsvars dažādās izglītības pakāpēs katrā valstī atšķiras no OECD vidējā
rādītāja. Salīdzinot ar citām izglītības pakāpēm, sievietēm, kuras nav ieguvušas
vidējo izglītību, ir viszemākie ienākumi salīdzinājumā ar vīriešiem ar līdzīgu
izglītības līmeni – viņu ienākumi veido 70% no vīriešu ienākumiem, bet
sievietēm ar augstāko izglītību – 80%.
Kā secina OECD, sievietes biežāk nekā vīrieši piedalās
pieaugušo izglītībā lielākajā daļā OECD valstu. Tā tas ir arī Latvijā, kur
2016.gadā pieaugušo izglītībā piedalījās 52% sieviešu, salīdzinot ar 43%
vīriešu. Izmaksas bija visbiežāk nosauktais šķērslis dalībai pieaugušo
izglītībā Latvijā gan 60% sieviešu, gan 48% vīriešu. Izmaksām sekoja
nepiemērots nodarbību laiks 44% sieviešu un 48% vīriešu. Par ģimenes
pienākumiem kā šķēršļiem mūžizglītībai ziņoja 35% sieviešu un ar 24% vīriešu.
“Education at a Glance” ir pasaulē
nozīmīgākais ziņojums par izglītības procesu kvalitāti OECD dalībvalstīs un
partnervalstīs. Pārskats sniedz datus par izglītības sistēmu struktūru,
finansēm un sniegumu. Šogad “Education at a Glance” caurviju temats
ir vienlīdzīgas iespējas izglītībā. Tāpat ziņojumā vērtēta Covid-19 izraisītās
pandēmijas ietekme uz izglītības sistēmām, aplūkota izglītības finansēšana un
ietverti daudzveidīgi dati par skolotāju darbu.
Ziņojums “Education at a Glance” katru gadu
tiek sagatavots OECD Izglītības sistēmu indikatoru programmā un Latvijas dalība
tajā attīsta un stiprina izglītības politikas veidotāju un īstenotāju
stratēģisko, analītisko un datu izmantošanas kompetenci.
Latvijas dalība OECD Izglītības sistēmu indikatoru
programmā notiek ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu projektā “Dalība
starptautiskos izglītības pētījumos”.
Foto: pixabay.com
