Nākotnē Latvijā iecerēts ieviest ugunsdrošības stāvokļa
pašdeklarēšanās sistēmu, izriet no Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotā
informatīvā ziņojuma, kas tiks skatīts 18.augusta valdības sēdē.
IeM ziņojumā norādīts, ka pašdeklarēšanas sistēma ir
paredzēta kā integrēta ugunsdrošības stāvokļa novērtējuma un ugunsdrošības
pārbaužu plānošanas analītiska atbalsta informācijas sistēma. Pašdeklarēšanas
sistēmas izmantošanas mērķis ir ugunsdrošības stāvokļa novērtējuma veikšana
atkarībā no normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību izpildes, kā arī
ugunsdrošības pārbaužu plānošanas procesa nodrošināšana.
Pašdeklarēšanas sistēmā tiks uzkrātas ziņas, piemēram,
par objektu atbildīgajām personām, to iesniegtajām ugunsdrošības deklarācijām un
deklarēto ugunsdrošības stāvokļa novērtējumu attiecīgajā objektā, kā arī
informācija par pārbaudāmo objektu prioritātēm. Ziņas sistēmai tiešsaistes datu
pārraides režīmā sniegs objektu atbildīgās personas, kurām saskaņā ar
normatīvajiem aktiem tiks noteikts tiesisks pienākums deklarēt ugunsdrošības
stāvokli attiecīgajā objektā. Attiecīgo objektu atbildīgās personas tiks
definētas, izstrādājot nepieciešamos normatīvos aktus, lai izveidotu šādu
valsts informācijas sistēmu.
Indikatīvi prognozējams, ka objektu atbildīgo personu
skaits, kas lietos Pašdeklarēšanas sistēmu, pārsniegs 50 000. Paredzams, ka
Pašdeklarēšanas sistēma darbotos tiešsaistes datu pārraides režīmā, izmantojot
interneta risinājumu, līdz ar to Pašdeklarēšanas sistēmas izmantošanai nebūs nepieciešami
speciāli informācijas tehnoloģiju risinājumi, tādējādi pieņemts, ka objektu
atbildīgajām personām administratīvās izmaksas, kas rodas gada laikā,
Pašdeklarēšanas sistēmā, deklarējot ugunsdrošības prasību izpildi, nepārsniegs
2000 eiro. Fiziskās personas, kas neveic komercdarbību, varēs brīvprātīgi
reģistrēties Pašdeklarēšanas sistēmā un iesniegt ugunsdrošības deklarāciju,
līdz ar to atsevišķi administratīvās izmaksas fiziskām personām netiek
vērtētas.
Ziņas no Pašdeklarēšanas sistēmas tiešsaistes datu
pārraides režīmā varēs saņemt VUGD amatpersonas un objektu atbildīgās personas.
Objektu atbildīgo personu Pašdeklarēšanas sistēmas saskarnei tiks nodrošināta
funkcionalitāte, kas saistīta ar ugunsdrošības deklarācijas veidlapas
ģenerēšanu, aizpildīšanu, ugunsdrošības stāvokļa novērtējumu un paziņojumu
saņemšanu, kā arī tiek paredzēta ierobežota statistikas un meklēšanas
funkcionalitāte, jo Pašdeklarēšanas sistēma nav plānota kā publiski pieejama
valsts informācijas sistēma un iesniegtās ugunsdrošības deklarācijas netiks
publicētas.
Personām, kurām nebūs piekļuves Pašdeklarēsanas
sistēmai, ziņas no minētās informācijas sistēmas varēs saņemt rakstiskā veidā
kā atbildi uz pieprasījumu vai iesniegumu, ja personai ir subjektīvas tiesības
saņemt pieprasīto informāciju.
Paredzams, ka Pašdeklarēšanas sistēmas ieviešana
notiks sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kas
uztur valsts pārvaldes pakalpojumu portālu “latvija.lv”, jo
indikatīvi tiek paredzēts, ka ugunsdrošības deklarācija tiks integrēta valsts
pārvaldes pakalpojumu portāla tīmekļvietnē “www.latvija.lv” sadaļā
“Valsts institūciju pārbaudes”.
Paredzēts, ka līdz 2023.gada 30.novembrim Ministru
kabinetā tiks iesniegts jauns likumprojekts par ugunsdrošību un ugunsdzēsību,
savukārt, augstāk paredzētais Ministru kabineta noteikumu projekts
izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē tiks iesniegts, kad likumprojekts
Saeimā tiks izskatīts otrā lasījumā. Kad likumprojektu Saeimā izskatīs trešā
lasījumā paredzētais Ministru kabineta noteikumu projektu tiks virzīts
izskatīšanai Ministru kabinetā.
Kopā ar pašdeklarēšanās sistēmu iecerēts ieviest
Uzraudzības darba organizēšanas sistēmu (UDOS). Tā ir paredzēta kā vairāku
savstarpēji saistītu informācijas sistēmu integrēta pārvaldības sistēma, kas
pieejama valsts ugunsdrošības darbā iesaistītajām VUGD amatpersonām efektīvākai
valsts ugunsdrošības darba organizēšanai, vadībai un kontrolei. UDOS
izmantošanas mērķis būtu nepieciešamās informācijas aprites nodrošināšana
valsts ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības darba veikšanai.
Risinājuma ieviešanai Iekšlietu ministrijas
Informācijas centram 2025.gadā indikatīvi nepieciešams papildu finansējums 736
000 eiro apmērā, kā arī risinājuma ieviešanas laikā izstrādāto informācijas
sistēmu turpmākai uzturēšanai un uzlabošanai Iekšlietu ministrijas Informācijas
centram indikatīvi turpmākajos gados nepieciešams papildu finansējums 50 600
eiro apmērā.
Foto: no arhīva
