Latvija tuvākajos gados plāno palielināt bruņotos spēkus par
vairākiem tūkstošiem karavīru un zemessargu, teikts Aizsardzības ministrijas
(AM) sagatavotajā jaunākajā Valsts aizsardzības koncepcijā.
Patlaban spēkā esošajā 2016.gadā Saeimā apstiprinātajā
koncepcijā teikts, ka Nacionālo bruņotie spēki (NBS) miera laikā uztur 17 500
militāri sagatavotus karavīrus, tai skaitā 6500 profesionālā dienesta
karavīrus, 8000 zemessargus un 3000 rezerves karavīrus.
Savukārt jaunākajā koncepcijā teikts, ka jāturpina
palielināt NBS skaitlisko sastāvu, vienlaikus reāli apzinoties Latvijas
ierobežoto darba tirgu. Palielinot aizsardzībai pieejamo karavīru skaitu,
Latvija būtiski palielina uzbrukuma izmaksas potenciālajam agresoram.
Lai aizpildītu NBS vienību karavīru sastāvu un
nodrošinātu spēju attīstībai nepieciešamo personālu, šīs koncepcijas darbības
laikā ir jāsasniedz 8000 liels profesionālā dienesta karavīru skaits.
Turpmāko gadu laikā turpināsies jaunu spēju un
ekipējuma apguve bruņotajos spēkos, tādēļ profesionālā dienesta karavīri, kas
ir izglītoti, trenēti, augsti motivēti un savas jomas eksperti, veidos NBS
kodolu.
Izšķirīga loma Latvijas valsts teritoriālajā
aizsardzībā ir Zemessardzei. Līdz 2024.gadam Zemessardzes skaitam jāsasniedz 10
000 zemessargi, bet līdz 2027.gadam – 12 000 zemessargi.
Koncepcijā teikts, ka jāturpina piesaistīt jauni
zemessargi, lai valsts aizsardzībā iekļautos jaunā paaudze, kas ir apņēmības
pilna apgūt militāro pamatapmācību un veidot zemessarga militāro karjeru, to
apvienojot ar civilo dzīvi. Tāpat jāturpina aktīvi sadarboties ar darba
devējiem, lai tie atbalstītu zemessargu vēlmes piedalīties militārajās mācībās,
pildīt dienesta uzdevumus un apgūt vajadzīgās specialitātes.
Lai nodrošinātu dažādu profesiju zemessargu piesaisti,
tai skaitā atbalsta speciālistus, Zemessardzei ir jāstrādā pie modulārās
apmācības un tālmācības, radot zemessargiem iespējas pakāpeniski un pastāvīgi
papildināt zināšanas un celt kvalifikāciju, elastīgi piemērojot apmācību
grafiku katra iespējām un brīvajam laikam. Sabiedrībā jāpopularizē brīvprātīga
iesaiste savas valsts aizsardzībā, lai šāda pilsoniskā rīcība būtu plaši
izplatīta un cienījama.
Būtisks priekšnoteikums ir lauzt līdzšinējo
sabiedrības pasīvo attieksmi pret Zemessardzi. Tādēļ politiķiem un sabiedrības
līderiem ar personīgo piemēru daudz aktīvāk ir jāiesaistās Zemessardzē, kā arī
publiskajās kampaņās, uzsverot, ka dienests Zemessardzē ir goda lieta, kam
jākļūst par sabiedrības ikdienas pašsaprotamu sastāvdaļu.
Tāpat jāturpina palielināt apmācīto rezerves karavīru
skaits, kas sastāv no profesionālā dienesta atvaļinātajiem karavīriem,
neaktīvajiem zemessargiem un tiem, kas apguvuši Jaunsardzes ceturtā līmeņa
apmācības programmu un valsts aizsardzības mācības nometnes apmācību un devuši
rezerves karavīra zvērestu, kā arī pabeiguši brīvprātīgo rezerves karavīru
militāro apmācību.
Balstoties uz šīm iespējām, apmācīto un iesaucamo
rezerves karavīru skaitam valsts aizsardzības koncepcijas darbības periodā
jāsasniedz 6000.
Laikā kopš 1995.gada katram periodam sagatavotas
septiņas Latvijas valsts aizsardzības koncepcijas. Līdzšinējā koncepcija bija
apstiprināta 2016.gadā. Jaunākā koncepcija vēl būs jāskata valdībā un
jāapstiprina Saeimai.
Foto: no arhīva
