Pateicoties sabiedrības, dabas ekspertu un Dabas aizsardzības pārvaldes valsts vides inspektoru ziņojumiem, valstī oficiāli reģistrēti 15 579 dižkoki, no kuriem pērn apstiprināti 817, informē Dabas aizsardzības pārvalde.
Tā kā ziņot var ne tikai par savā īpašumā augošu dižkoku, bet arī par citviet redzētiem dižiem kokiem, sabiedrība labprāt iesaistās sabiedriskajā ziņošanā par jauniem dižkokiem. Cilvēki visvairāk pamana un atpazīst dižus ozolus, priedes un liepas. Lai arī Latvijas reģionos nemainīgi dižkoku topu līderi ir parastais ozols Quercus robur (38 % no kopējā dižkoku skaita), parastā priede Pinus sylvestris (22 %) un parastā liepa Tilia cordata (11 %), dabas daudzveidībai tikpat svarīga ir arī vīksna, vītols, osis, kadiķis un citu sugu koki. Visvairāk dižkoku – 5 375 – šobrīd konstatēti Vidzemē.
Jāpiebilst, ka par dižkoku jeb aizsargājamu dabas pieminekli var kļūt ikvienas sugas koks, sasniedzot MK noteikumos minēto stumbra apkārtmēru vai garumu. Neatkarīgi no tā, vai kokam ir vai nav piestiprināta dižkoku atpazīšanas zīme – “Ozollapa”, dižam kokam ir aizsargājama koka statuss. Un par šādu koku un tā saglabāšanu ir atbildīgs zemes īpašnieks.
Plašāka sabiedrības iesaiste dižkoku apzināšanā aizsākās 2017. gadā, gaidot Latvijas simto gadadienu. Tolaik Latvijā bija saskaitīti ap 6 000 dižkoki.
Foto: Dabas aizsardzības pārvalde
