Latvijā ik nedēļu ir nepieciešami vairāk nekā 600 000
ķirurģisko masku un 200 000 respiratoru, trešdien preses konferencē pavēstīja
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUDG) priekšnieka vietnieks
pulkvežleitnants Mārtiņš Baltmanis.
Atbildīgajiem dienestiem tāpat vajadzīgi aptuveni 100
000 kombinezoni nedēļā, bet pārējie individuālie aizsarglīdzekļi ir
nepieciešami mazākos apjomos, teica Baltmanis.
Viņš skaidroja, ka to piešķiršanā kopumā ir 13
prioritātes, no kurām pirmā ir veselības aprūpes nozare, otrā Labklājības
ministrijas valsts sociālās aprūpes centri, bet trešā – pašvaldības.
Raugoties procentuāli, veselības nozarei ir vajadzīgi
40% no visiem individuālajiem aizsarglīdezkļiem un dezinfekcijas līdzekļiem,
savukārt Labklājības ministrijai – 37%.
Attiecībā uz pašvaldībām, Baltmanis norādīja, ka 57%
vietvaru vajadzību sastāda tieši sejas aizsargmaskas.
Zināms, ka kopumā patlaban ir 98 apgādajamie jeb
minēto aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu saņēmēji, vienlaikus to vidū
nav iekļautas pašvaldības.
Baltmanis arī informēja, ka tiek iepirktas desmit
dažāda veida preces, kas ir individuālie aizsarglīdzekļi un desmit dažāda veida
dezinfekcijas līdzekļi – gan lietošanai uz virsmām, gan rokām.
Tikmēr Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis
Garisons žurnālistus informēja, ka Covid-19 izplatības ierobežošanai šodien
plānots parakstīt divus līgumus par medicīnisko sejas masku piegādi. Viņš pauda
cerību, ka jau rīt, 9.aprīlī, Latvijā varētu būt nogādāta krava ar 1,5
miljoniem sejas masku.
Ņemot vērā, ka šīs maskas pasaulē ir ļoti pieprasītas,
pats lielākais izaicinājums ir to transportēšana, jo dažas valsts liedz
pārvadājuma atļaujas, skaidroja ierēdnis.
Visticamāk, jau šodien Valsts aizsardzības militāro
objektu un iepirkumu centrs arī varētu parakstīt līgumu par 50 000 respiratoru
piegādi, un Garisons pauda cerību, ka arī šī krava jau ceturtdien, 9.aprīlī,
tiks nogādāta Latvijā.
“Ja mēs šo apjomu saņemam, tad pusotras nedēļas
vajadzība būs nodrošināta, ko Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir
identificējis. Ja ienāks vēl tās kravas, ko iepriekš Nacionālais veselības
dienests pasūtījis, tad faktiski mēneša rezerves valstij būtu nodrošinātas,”
uzsvēra Garisons.
Viņš arī informēja, ka vienlaicīgi sākta dezinfekcijas
līdzekļu iegāde. Atšķirībā no maskām, kas lielākoties tiek importētas,
dezinfekcijas līdzekļu iepirkumus plānots veikt no vietējiem ražotājiem.
Ierēdnis pauda cerību, ka nākamnedēļ varētu sagatavot un noslēgt pirmos līgumus
un sākt trīs mēnešiem paredzētu rezervju uzkrāšanu.
Garisons informēja, ka aizsarglīdzekļu iegāde nenotiks
no aizsardzības resora budžeta, bet no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Aizsardzības ministrija ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, Valsts
kontroli, Iepirkumu uzraudzības biroju jau apspriedušies par to, kā korekti
veikt nepieciešamos iepirkumus.
Aizsardzības ministrijas ieskatā, Covid-19 krīze
pierādījusi, ka jau pašā sākumā ir nepieciešams viens centralizēts iepirkumu
organizētājs, lai iestādes savā starpā “nesacenstos par vienu un to pašu
kravu un dažādiem transportēšanas veidiem”. Viņš atzīmēja, ka izaicinājums
ir arī sadarbība ar vietējiem ražotājiem, jo ir bijuši gadījumi, kad izejvielu
piegādātāji lauzuši līgumus ar Latvijas ražotājiem.
Savukārt Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktors
Edagrs Labsvīrs klāstīja, ka līdz šim ir saņemtas divas kravas, kas jau
izdalītas Latvijas slimnīcām un ģimenes ārstiem. Tāpat līdz šim aizsarglīdzekļi
jau ir izsniegti arī sociālās aprūpes centriem.
“Tās ir vietas, kur personālam un hroniskiem
slimniekiem ir vislielākais risks saskarties ar Covid-19 inficētiem
pacientiem,” skaidroja NVD direktors.
Vienlaikus šonedēļ tiek gaidītas vēl divas kravas, no
kurām vienu bija plānots saņemt jau iepriekš, bet tā ir aizkavējusies ar
transportēšanu saistītu iemeslu dēļ. Tomēr, kā klāstīja NVD direktors, šīs
kravas tiks dalītas otrās prioritātes saņēmējiem. To vidū būs sekundārie maksas
veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, zobārsti un ģimenes ārsti, kam nav
līguma ar NVD.
“Mūsu slimnīcu un noliktavu rezerves ir aptuveni
mēneša patēriņam, bet ar to nepietiek, mums ir, pirmkārt, tās jātrīskāršo un
jāturpina iepirkumi,” uzsvēra Labsvīrs. “Tas, ka mums draud masku
izsīkums slimnīcās, es šādu iespēju izslēdzu,” sacīja NVD direktors.
Jau ziņots, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš
(JV) uzdevis Ekonomikas ministrijai (EM) veicināt individuālo aizsardzības
līdzekļu, tostarp ķirurģisko masku, ražošanu Latvijā.
“Cīņā pret Covid-19 izplatīšanos ir svarīgi
sargāt tos cilvēkus, kuru veselība un dzīvības varētu tikt visvairāk
apdraudētas. Viņiem ir nepieciešami individuālie aizsarglīdzekļi. Tie ir
nepieciešami arī mediķiem, policistiem, robežsargiem. Apzinoties, ka vajadzība
pēc individuāliem aizsarglīdzekļiem arī turpmāk būs liela, esmu uzdevis
Ekonomikas ministrijai veicināt to ražošanu Latvijā. Pats svarīgākais ir panākt
ķirurģisko masku ražošanas paplašināšanu vietējā tirgus vajadzībām. Tas
nodrošinās lielāku mūsu neatkarību no iepirkumiem citās valstīs un ekonomikas
attīstību,” uzsvēra Kariņš.
Ministru prezidents VUDG ir uzdevis apzināt ilgtermiņā
nepieciešamo ķirurģisko masku apjomu un veidus, tai skaitā arī vērtējot
nepieciešamību nodrošināt visus Latvijas iedzīvotājus ar atbilstošām
aizsargmaskām. Atbilstoši valdības lēmumam, VUGD uzturēs prioritāro institūciju
un to iepirkumu vajadzību sarakstu.
Kariņš arī uzdevis Veselības, Aizsardzības un
Labklājības ministrijām nekavējoties nodrošināt ārstniecības iestādes, ilgstošas
sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas (pansionātus) un
ģimenes ārstus ar individuāliem aizsarglīdzekļiem un dezinfekcijas līdzekļiem.
Premjera birojā atgādināja, ka valdība iepriekš lēma,
ka Aizsardzības ministrijas Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu
centrs turpmāk veiks Covid-19 izplatības ierobežošanai nepieciešamo individuālo
aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu centralizētos iepirkumus visu valsts
institūciju vajadzībām. Savukārt Nacionālie bruņotie spēki sniegs loģistikas
atbalstu, iegādātās preces nogādājot saņēmējiem atbilstoši prioritāro
institūciju un to vajadzību sarakstā noteiktajam apjomam.
Foto: no arhīva
