Latvijai no Eiropas Savienības (ES) atjaunošanas fondā
iezīmētajiem pieciem miljardiem eiro lielākā daļa būs pieejama nākamajos divos
gados, trešdien preses konferencē pavēstīja Finanšu ministrijas (FM) valsts
sekretāra vietniece Līga Kļaviņa.
Viņa informēja par šīs nedēļas sākumā ES līderu
sanāksmē panākto vienošanos, kas paredz izveidot ES ekonomikas atjaunošanas
mehānismu 750 miljardu eiro apmērā, no kura Latvijai iezīmēti pieci miljardi
eiro.
Pēc FM pārstāves teiktā, Latvijai šajā instrumentā būs
pieejami pieci miljardi eiro, no kuriem puse tiks piešķirta grantu veidā, bet
puse – aizdevumu veidā.
Tāpat Kļaviņa stāstīja, ka 70% no Latvijai ES
atjaunošanas fondā iezīmētajiem grantiem būs pieejami 2021. un 2022.gadā,
savukārt atlikušie 30% būs pieejami pēc 2022.gada.
Tiesa, lai pieteiktos ES ekonomikas atveseļošanas
mehānisms, ES dalībvalstīm ir jāizstrādā nacionālie ekonomikas atveseļošanās
plāni.
FM iepriekš vēstīja, ka Latvija šādu plānu Eiropas
Komisijā varētu iesniegt šā gada oktobrī līdz ar 2021.gada budžeta projektu.
LETA jau rakstīja, ka līdz ar ES daudzgadu budžeta
pieņemšanu un lēmumu par ES atjaunošanas fonda izveidi Latvijai turpmākajos
septiņos gados būs pieejami 10,5 miljardi eiro, kas ir 39% pieaugums,
salīdzinot ar esošo ES daudzgadu budžeta periodu no 2014. līdz 2020.gadam.
Turklāt papildus, ja nepieciešams, būs iespēja
aizņemties uz ļoti izdevīgiem nosacījumiem apmēram 2,5 miljardus eiro.
Lauksaimniecībā panāktais tiešmaksājumu apmērs
pieaudzis par 40% – ja tagad lauksaimnieki saņem 179 eiro par hektāru, tad
2022.gadā varētu saņemt vidēji 200 eiro, bet 2027.gadā – 215 eiro par hektāru.
Tāpat vienošanās nodrošina ES finansējuma pieaugumu
“Rail Baltica” projekta īstenošanai. Papildus Latvijai būs pieejams
būtisks finansējums militārajai mobilitātei – infrastruktūras pielāgošanai
militārām vajadzībām.
Latvija joprojām no ES kopējā budžeta saņems vairāk
nekā iemaksājam – par katru iemaksāto eiro vidēji 3,6 eiro.
Foto: pixabay.com
