Apvienoto
Nāciju Organizācijas (ANO) Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komiteja
(Komiteja) 2. martā publicēja savus noslēguma secinājumus par Latvijas
Republikas kārtējo ziņojumu par 1979. gada Konvencijas par jebkuras
sieviešu diskriminācijas izskaušanu (Konvencija) izpildi laika posmā no
2005. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim, kuru
Komiteja izskatīja šā gada 11. februārī, informē Ārlietu ministrijas
Komunikācijas grupa.
Komiteja pozitīvi novērtē Latvijas likumdošanas iniciatīvas
Konvencijas īstenošanai nozīmīgās jomās, piemēram, grozījumus Krimināllikumā,
lai cīnītos ar vardarbību pret sievietēm, grozījumus Civillikumā, paredzot
tiesām un policijai pilnvaras pieņemt lēmumus par pagaidu aizsardzību pret
vardarbību, kā arī grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības
likumā, piedāvājot valsts apmaksātu rehabilitāciju no vardarbības cietušām
personām. Komiteja atzinīgi novērtē Latvijas iniciatīvas politikas plānošanas
dokumentu, programmu un dažādu administratīvu pasākumu īstenošanā, kā arī
uzteica Latvijas pieņemto likumu, kas no 2020. gada 1. janvāra paredz
piešķirt Latvijas pilsonību visiem Latvijā dzimušajiem nepilsoņu bērniem.
Komiteja savos secinājumos norāda, ka Latvijai būtu vēlams pieņemt
atsevišķu dzimumu līdztiesības likumu. Komiteja uzsvēra nepieciešamību
stiprināt nacionālos mehānismus sieviešu tiesību aizsardzībai, nodrošinot
atbilstošus finansiālos, tehniskos un cilvēkresursus. Komiteja novērtēja valsts
centienus mazināt dzimumu stereotipus izglītībā, iedrošinot meitenes un zēnus
dažādot izglītības izvēles un apmācot skolotājus par dzimumu līdztiesības
jautājumiem, kā arī uzslavēja informatīvās kampaņas, lai iedrošinātu tēvus
izmantot paternitātes un bērna kopšanas atvaļinājumus. Tomēr Komitejas ieskatā
Latvijai vēl jāveic pasākumi, lai iesaistītu romu meitenes un bērnus ar
invaliditāti izglītības procesā tādējādi, lai samazinātos no skolām izstājušos
bērnu skaits.
Paužot bažas par to, ka Latvijas medijos un politikā saskatāmi
diskriminējoši dzimumu stereotipi, patriarhāli un seksistiski viedokļi, kā arī
aicinājumi saglabāt tradicionālās vērtības, Komiteja aicināja vairot
sabiedrības un mediju informētību par nepieciešamību cīnīties ar dzimumu
stereotipiem, vairojot pozitīvus piemērus par sieviešu, jo īpaši no
mazaizsargātām sabiedrības grupām, dalību politiskajā un ekonomiskajā dzīvē.
Komiteja ir satraukta par mazo sieviešu pārstāvību politisko lēmumu pieņemšanā.
Lai veicinātu sieviešu dalību politiskajā dzīvē, Komiteja iedrošina Latviju
rīkoties tādējādi, lai politiskās partijas varētu ieviest kvotas sieviešu
kandidātu skaitam.
Komiteja aicina Latviju veikt pasākumus, lai pēc iespējas novērstu
atšķirības sieviešu un vīriešu atalgojumā un ieņemamajos amatos, lai abiem
dzimumiem būtu vienlīdzīgas iespējas. Komiteja norāda, ka fakts, ka Latvijā
neatzīst dažas ģimeņu formas, var būt pamats sieviešu diskriminācijai, tādēļ
aicināja valsti nodrošināt to sieviešu aizsardzību un ekonomisko tiesību
īstenošanas iespējas, kuras ir netradicionālās ģimenēs. Savukārt saistībā ar
laulībām Komiteju bažīgu darīja tas, ka Civillikuma 32. un 33. pants
atļauj laulāties personām, kuras sasniegušas 16 gadu vecumu, ja to atļauj viņu
vecāki vai aizbildņi un tad ja persona, ar kuru nepilngadīgais laulājas, ir
pilngadīga. Komiteja aicināja apsvērt iespēju veikt grozījumus normatīvajā
regulējumā, atļaujot laulāties tikai no 18 gadu vecuma.
Komiteja pauda bažas par to, ka Latvija nav ratificējusi Stambulas
konvenciju un ka Latvijā joprojām ir ļoti augsts vardarbības gadījumu pret sievietēm
un vardarbīgā nāvē mirušu sieviešu skaits. Komiteja aicināja Latviju ratificēt
Stambulas konvenciju, saglabāt kā valdības prioritāti cīņu ar vardarbību
ģimenē, vairāk pievēršoties prevencijai, vardarbības cēloņu identificēšanai un
atbalsta pasākumu cietušajiem pilnveidošanai, kā arī ieviest obligātās
rehabilitācijas programmas varmākām.
Komiteja uzslavēja Latvijas centienus starptautiski cīnīties ar
cilvēktirdzniecību, vienlaikus rosinot Latviju pieņemt likumu cīņai ar
cilvēktirdzniecību un stiprināt mehānismus, it īpaši uz valsts robežām, lai
identificētu sievietes un meitenes – cilvēktirdzniecības upurus – un piedāvātu
viņām nepieciešamos atbalsta pasākumus un aizsardzību. Tāpat Komiteja Latviju
aicina efektīvi izmeklēt iespējamus cilvēktirdzniecības gadījumus un tiesāt tās
organizētājus.
Komiteja norādīja, ka būtu nepieciešams pieņemt Prostitūcijas
ierobežošanas likumu, lai nodrošinātu, ka prostitūcijas pieprasījums
samazinātos un iesaistīšanās prostitūcijas pakalpojumu sniegšanā būtu
administratīvi sodāma. Komiteja rosina Latviju atzīt prostitūcijā izmantotās
sievietes par upuriem. Turklāt sievietēm, kuras iesaistītas prostitūcijā un
vēlas pamest šo nodarbošanos, būtu jānodrošina valsts atbalsts, piedāvājot
citus ienākumu gūšanas veidus.
Komiteja uzslavē pasākumus, ko Latvija ir veikusi veselības jomā,
jo īpaši paveikto 2019. gadā – papildu atbalstu HIV inficētajām personām,
lai nodrošinātu efektīvu pieeju ārstniecībai, kā arī pakalpojumiem HIV
prevencijai, kurus var saņemt anonīmi. Tomēr Komitejas ieskatā Latvijai būtu
nepieciešams atvēlēt vairāk līdzekļu veselības un ārstniecības nozarēm.
Komiteja arī aicina Latviju nodrošināt izglītību par seksuālās un reproduktīvās
veselības jautājumiem, lai izglītība būtu atbilstoša vecumam un veicinātu vecumam
atbilstošu uzvedību, lai novērstu nevēlamas un pāragras grūtniecības, seksuāli
transmisīvās slimības un sniegtu jauniešiem informāciju par citiem seksuālās
reprodukcijas jautājumiem.
Savos noslēguma secinājumos Komiteja lūdz Latviju divu gada laikā
iesniegt papildu informāciju par paveikto sieviešu interešu aizsardzības
organizāciju iesaistīšanā dažādu normatīvo aktu, politikas plānošanas dokumentu
un citu dokumentu sagatavošanā, ieviešanā un izvērtēšanā. Tāpat Komiteja ir
lūgusi Latviju divu gadu laikā sniegt informāciju par paveikto vardarbības
ģimenē izskaušanai, cilvēktirdzniecības upuru identificēšanai un aizsardzībai,
kā arī meiteņu un sieviešu ar invaliditāti tiesību un interešu aizsardzības
jautājumā. Kārtējais ziņojums par Konvencijas normu ieviešanu Latvijai
jāiesniedz 2024. gadā.
Komitejas noslēguma secinājumu pilns teksts tiks
tulkots un izplatīts latviešu valodā, bet šobrīd ar noslēguma secinājumiem
angļu valodā var iepazīties Komitejas mājaslapā.
Foto: pixabay.com
