“LPS neatbalsta un neatbalstīs
reformu tikai reformas dēļ. Ir konstruktīvi jārisina visi
jautājumi, lai uzlabotu dzīvi ikvienam iedzīvotājam un visā
valsts teritorijā, bet nav pieļaujams, ka reforma uzjundītu jaunu
emigrācijas vilni un vēl vairāk iztukšotu laukus un Latvijas
nomales,” pauž LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.
Šonedēļ Ministru kabinetā tika
skatīts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrijas (VARAM) izstrādātais likumprojekts par administratīvi
teritoriālās reformas turpināšanu, ko steidzamības kārtā jau
pēc divām dienām – 14. martā sāka skatīt Saeima.
Likumprojekts ļauj gatavot reformu paātrinātā tempā un neievērot
visas no likumiem izrietošās procedūras, tomēr pašvaldībām
būtiskākais tajā ir pateikts skaidri – līdz nākamajām
pašvaldību vēlēšanām reforma vēl nebūs pabeigta un tiks
turpināta.
Latvijas
Pašvaldību savienība (LPS), respektējot valdības deklarācijā
pausto apņemšanos īstenot reformu, neiebilst pret likumprojekta
virzību, jo Ministru kabinets ir ņēmis vērā LPS izteiktos
priekšlikumus.
“Nav pienācīgi izvērtēta
iepriekšējā reforma, taču ir skaidrs, ka
pašvaldību apvienošana bez uzlabojumiem infrastruktūrā un
strukturālām reformām ekonomikā pati par sevi nekādu būtisku
labumu nedos. Tāpēc nav pieņemami atsaukties uz vidējo labumu
vidējam Latvijas iedzīvotājam, ja reforma pasliktinās situāciju
daudzās teritorijās. Visas Latvijas apdzīvotība ir iespējama,
tikai nodrošinot labus dzīves un darba apstākļus visā valsts
teritorijā, un tas ir mūsu valsts pastāvēšanas nosacījums,”
uzskata pašvaldību savienībā.
Savienība gan,
neiebilstot pret likumprojekta virzību, Ministru kabineta sēdē
turpmākam atbalstam izvirzīja vairākus nosacījumus – prasot,
pašvaldību viedokļa uzklausīšanu, izvirzot jautājumus VARAM
pasūtītajiem pētījumiem un konceptuālo izvēles jautājumu
formulējumiem, un savstarpēja informācijas apmaiņa reformas
lēmumu pieņemšanas gaitā. Tāpat pašvaldības paralēli izveidos
darba grupu, kas reformas problēmas skatīs saistībā ar vietējo
iedzīvotāju interešu dažādību, tiks sagatavoti pašvaldību
priekšlikumi par reformas turpināšanas kritērijiem, kā arī,
piedāvājot administratīvo teritoriju grozījumus, tiks organizētas
gan konsultācijas ar pašvaldību politiķiem, gan ņems vērā
vietējo iedzīvotāju gribu (aptaujas vai vietējā referenduma
formā, kā to paredz Latvijai saistošā Eiropas Vietējo pašvaldību
harta).
Pašvaldību savienībā uzskata, ka
valdību veidojošajai koalīcijai nav skaidrības vairākos
jautājumos, kam var būt izšķiroša ietekme uz reformas veiksmi
vai izgāšanos – vai tiks veidoti administratīvie reģioni ar
pašvaldībām (līdz šim neizdodas līdzsvarot Rīgas un pārējo
reģionu attīstību)? Ja tiks izveidoti, tad kādas centrālās
valdības funkcijas un atsevišķas vietējo pašvaldību funkcijas
nodos reģioniem? Ja tiks veidoti, tad kad? Kāda pašvaldību
struktūra tiks piedāvāta Pierīgā (pašlaik Jūrmalas pilsēta un
Pierīgas pašvaldības izceļas ar augošiem sociāli ekonomiskās
attīstības rādītājiem, nav pareizi izjaukt labi funkcionējošu
sistēmu)? Vai novadu veidošanas kritērijiem nebūtu jāņem vērā
atšķirīgi sociāli ekonomiskās attīstības modeļi dažāda
rakstura teritorijām (attīstības centri, teritorijas ap
maģistrālajiem ceļiem, ES ārējā robeža, lauksaimniecības un
mežsaimniecības teritorijas, dabas aizsardzības un
kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas teritorijas un citas
teritorijas atbilstoši stratēģijai Latvija2030)? Ir nepareizi
izvirzīt vienādus kritērijus tikai no nozaru ministriju ērtības
viedokļa. Kā tiks nodrošināti ieguldījumi ceļos un
sabiedriskajā transportā, kas izpalika iepriekšējās reformas
īstenošanā un citi jautājumi, kuru risinājums nepieciešams,
pirms piedāvā jaunu administratīvā dalījuma karti.
Foto: No arhīva
