Valdība pirmdien ārkārtas sēdē atbalstīja Eiropas Savienības (ES)
un Apvienotās Karalistes panākto pēcbreksita vienošanos.
Sēdē tika izskatīta Ārlietu ministrijas (ĀM)
sagatavotā Latvijas pozīcija par ES un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas
Apvienotās Karalistes vienošanos par nākotnes attiecībām.
ĀM sniegtā informācija liecina, ka Latvija ir
gandarīta, ka ES un Apvienotajai Karalistei ir izdevies panākt vienošanos par
abu pušu attiecībām pēc pārejas perioda beigām šogad 31.decembrī.
ES un Apvienotās Karalistes vienošanās ietver trīs
līgumus – abu pušu tirdzniecības un sadarbības līgumu, līgumu par drošības procedūrām
klasificētās informācijas apmaiņai un aizsardzībai, kā arī Apvienotās
Karalistes valdības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (EURATOM) līgumu par
sadarbību kodolenerģijas drošā izmantošanā miermīlīgiem mērķiem.
Pēc ĀM sniegtās informācijas, tirdzniecības un
sadarbības līgums neparedz tādu pašu sadarbības līmeni, kāds tas bija, kad
Apvienotā Karaliste bija ES dalībvalsts, tomēr tas nodrošina bezprecedenta
tirdzniecības attiecības preču un pakalpojumu tirgus piekļuves ziņā, kā arī
būtiski labākus tirdzniecības nosacījumus abām pusēm – gan salīdzinājumā ar
Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem, gan ar jebkuru citu līdz šim
ES noslēgto brīvās tirdzniecības nolīgumu.
Līgums par drošības procedūrām klasificētās
informācijas apmaiņai un aizsardzībai paredz iespēju ES un Apvienotās
Karalistes starpā apmainīties ar klasificētu informāciju. ES līgums attieksies
uz ES institūcijām un struktūrām. Līgums paredz garantijas klasificētas
informācijas nodošanai un aizsardzībai. Līgums paredz arī strīdu risināšanas un
konsultāciju mehānismu.
Savukārt līgums par sadarbību kodolenerģijas drošā
izmantošanā miermīlīgiem mērķiem nosaka ietvaru ES un Apvienotās Karalistes
sadarbībai kodolenerģijas lietošanas jomā miermīlīgiem mērķiem, pamatojoties uz
savstarpēju labumu un reciprocitāti. Līgums aptver iekārtas, tehnoloģijas,
kodolmateriālus un radioaktīvos materiālus, kā arī radioaktīvos atkritumus.
Sadarbība aptver šādu iekārtu un materiālu tirdzniecību un pārnesi,
informācijas un pieredzes apmaiņu kodoldrošības jomā, zinātniskās izpētes un
attīstības iniciatīvas. Spēkā būs EURATOM līguma un Starptautiskās
Atomenerģijas aģentūras drošības prasības.
Latvija atbalsta līgumu parakstīšanu un provizorisko
piemērošanu no 2021.gada 1.janvāra līdz tiks pabeigtas visas procedūras, kas
nepieciešamas, lai līgumi varētu stāties spēkā.
Kā iepriekš stāstīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs
(JV), dalībvalstīm līdz 29.decembrim jānorāda, vai tās atbalsta vienošanos. Pēc
tam attiecīgi ES Padome sāks rakstveida procedūru dokumenta saskaņošanai. Ja
visas 27 dalībvalstis, tostarp Latvija piekritīs, ES vārdā šo līgumu parakstīs
ES institūciju vadītāji.
Jau vēstīts, ka ES un Apvienotā Karaliste 24.decembra
sarunās Briselē panāca vienošanos par abu pušu pēcbreksita attiecībām.
Apvienotā Karaliste izstājās no ES šogad 31.janvārī, bet pārejas periods pēc
Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES, kura laikā uz Apvienoto Karalisti
attiecas ES vienotā tirgus un muitas savienības noteikumi, beigsies
31.decembrī. Panāktā vienošanās regulēs abu pušu attiecības pēc pārejas perioda
beigām.
1.janvārī vienošanās stāsies spēkā pagaidu kārtībā, jo
to šogad vairs nevar paspēt ratificēt Eiropas Parlaments. Apvienotās Karalistes
parlaments vienošanos plāno ratificēt vēl šogad.
Sarunas par vienošanos turpinājās ilgāk, nekā
sākotnēji paredzēts, lai abām pusēm dotu iespēju rast vienprātību par ES valstu
kuģu zvejas tiesībām Apvienotās Karalistes ūdeņos.
Foto: pixabay.com
