Foto: Lāsma Gaitniece
“Zemgales Ziņas” jau vēstīja par Pasta dienu, kurā mediju pārstāvji uzzināja par jaunāko, kas notiek valsts akciju sabiedrībā (VAS) “Latvijas pasts”. Otra Pasta dienas daļa norisinājās uzņēmuma Šķirošanas daļā, pa kuru izvadāja tās vadītājs Alvis Barkāns.
Telpas, kuras vienmēr mainās
Pirms ieejam pasta Šķirošanas daļā, A. Barkāns jautā, vai jau iepriekš šeit esam bijuši. Ja cilvēks jau reiz to ir apmeklējis, turklāt tas noticis nesen, viņam šķitīs, ka Šķirošanas daļā nekas nemainās, taču patiesībā šajās telpās mainās viss, turklāt ik brīdi. “Telpas ir tik lielas, cik ir, taču tajās pilnīgi visu iespējams pārvietot. Ja jūs atnāktu pēc trim mēnešiem, iespējams, šis sektors izskatīsies pavisam citādi,” pauž Šķirošanas daļas vadītājs. “Galvenā domā ir tāda: mēs neko nevēlamies atstāt vienā vietā, tāpēc pat darba galdiem ir ritentiņi, lai visu varētu pārvietot, optimizēt, palielināt.”
Bija interesanti vērot, kā strādā līnijas un, piemēram, tiek šķirotas vēstules un arī paciņas. 2024. gada rudenī tika uzstādītas modernas vēstuļu korespondences apstrādes un šķirošanas iekārtas. Tas nozīmē, ka no šī brīža ir automatizēti līdz pat 95 procentiem procesu vēstuļu apstrādes ciklā. Problēmas var sagādāt vēstules, kurām uz aploksnes nav norādīta precīza saņēmēja adrese vai arī tā rakstīta ar roku grūti salasāmā rokrakstā.
Vairāki desmiti tūkstoši vienību
Pārsvarā Šķirošanas nodaļā notiek manuālā apstrāde. Pirmkārt tas attiecas uz lielākiem sūtījumiem – pakām. “Pilnīgi viss, kas notiek uz līnijas un attiecas uz visām šķirošanas lietām, ir cilvēka darbs. Vidēji pie mums strādā ap 130 darbinieku. Viņu skaits mainās atkarībā no sezonālās noslodzes. Diennaktī tiek sašķiroti vairāki desmiti tūkstoši vienību, kas savukārt nozīmē, ka šķirošanas centrā darbs norit bez pārtraukuma, jo katrā posmā ir konkrētas darbības, kas jāveic,” skaidro A. Barkāns.
Piemēram, preses izdevumi, kā arī sūtījumi Šķirošanas daļā nonāk vakarā un cilvēkiem tiek piegādāti nākamajā dienā. “Pēc tam atnāk kurjers un paņem. Kopā pie mums ir nodarbināti 182 kurjeri, taču ar piebildi, ka savu loģistiku esam apvienojuši tā, ka kurjers ved visu,” skaidro Šķirošanas daļas vadītājs.
Rēķinus sūta daudz
Ja pajautātu, ar ko pasts galvenokārt saistās iedzīvotājiem, droši vien visbiežākā atbilde būtu, ka ar sūtījumu piegādi. Ir ļoti svarīgi laikus saņemt abonētos preses izdevumus un sūtījumus – gan vēstules, gan pakas. Kā “Zemgales Ziņas” noskaidroja, uzņēmumā lielāko sūtījumu daļu, tas ir, pāri par 90 procentiem, veido dažādu iestāžu, kuras sniedz kādu pakalpojumu, rēķini. Protams, tos daudz ātrāk un ērtāk būtu iespējams izsūtīt pa elektronisko pastu, taču daļa Latvijas iedzīvotāju šādu pakalpojumu neizmanto. Savukārt īstas, ar roku rakstītās, vēstules un apsveikumu kartītes mūsdienās tiek sūtītas maz. Tas galvenokārt notiek uz Ziemassvētkiem un mazāk arī uz Lieldienām.
Kas attiecas uz pakām, ir svarīgi apzināties, ka ne visas lietas drīkst sūtīt pa pastu. VAS “Latvijas pasts” mājaslapā atrodams sūtījumos aizliegto lietu saraksts. Taču ir viena nianse: ja plānojat ko sūtīt uz ārvalstīm, būtu vērtīgi vispirms noskaidrot, vai šo lietu ievešana vai apgrozība šajā valstī nav aizliegta. Tas nozīmē vien to, ka, pirms noformēt sūtījumu, jāiepazīstas ar noteikumiem un jābūt atbildīgam.
Bites sūtīt drīkst
Viena no lietām, ar ko cilvēki samērā bieži grēko pasta sūtījumos, ir nauda. To – monētas, banknotes un jebkura veida vērtspapīrus (čekus) – ir atļauts nosūtīt tikai apdrošinātos sūtījumos, bet ar atrunu, ja to atļauj attiecīgās valsts, uz kuru sūtījumu piegādās, likumdošana.
“Zemgales Ziņas” noskaidroja, ka pasta sūtījumos, protams, nebūs vietas dzīvniekiem, izņemot bitēm, dēlēm un zīdtārpiņu kāpuriem. Jā, bites pa pastu sūtīt drīkst. Vēl piebilstams, ka avio pārvadātājiem ir tiesības noteikt arī citus ierobežojumus, tāpēc ir jāievēro katras valsts īpašās prasības, kas izriet no tās likumdošanas. Īpaši tas būtu jāņem vērā, ja ir plānots kaut ko nogādāt uz Krieviju vai Baltkrieviju.
