NATO dalībvalstu aizsardzības ministri vienojušies pastiprināt
militāro klātbūtni alianses austrumu flangā, lai atturētu Krieviju no
iespējamās agresijas, trešdien paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss
Stoltenbergs.
Jau iepriekš alianse spērusi soļus, lai vairotu to austrumu
dalībvalstu pārliecību, kas jūtas Krievijas apdraudētas. Jaunais plāns
paredz tālāku virzību, elastīgus sauszemes kontingentus kombinējot ar
ātrās reaģēšanas spēkiem, kurus būtu iespējams ātri izvērst, lai
atturētu jebkuru agresoru.
Mērķis ir radīt “daudznacionālu” spēku klātbūtni, tādējādi dodot
“ļoti spēcīgu signālu” potenciālajam agresoram, norādīja Stoltenbergs.
«Uzbrukums vienam sabiedrotajam ir uzbrukums visiem sabiedrotajiem,»
atkārtoti uzsvēra NATO ģenerālsekretārs, piebilstot, ka uz jebkuru
agresijas aktu reaģēs visas alianses dalībvalstis.
Sīkāk plānu pirms jūlijā Varšavā paredzētā NATO samita izstrādās
militārie plānotāji, tostarp nosakot konkrētu Austrumeiropā izvietojamo
militārpersonu skaitu.
Tomēr jau tagad avoti NATO pavēstījuši, ka rotācijas kārtībā Polijā
un Baltijas valstīs paredzēts izvietot vairākus tūkstošus karavīru.
