Kas
atbildēs par Baltkrievijas robežas izbūves apturēšanu 2019.
gadā?
Austrumu robežai ir nepieciešams kārtīgs žogs –
šādu vienkāršu patiesību atklāj nemieri pie Polijas, Lietuvas
un arī Latvijas robežas ar Baltkrieviju, kur nenorimst lielāku
nelegālo imigrantu grupu laušanās uz Rietumiem. Reaģējot uz
samilzušo situāciju, 12. novembrī Saeima pieņēma Ārējās
sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumu. Saskaņā ar to
turpmāk valsts kapitālsabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”
(VNĪ) vadīs un uzraudzīs visu robežas infrastruktūras
būvniecību, tostarp rīkos nepieciešamos iepirkumus un slēgs
iepirkuma līgumus. Pilnībā sakārtot robežu tiek solīts 2024.
gadā. Kas būvēs robežu – to sola noskaidrot 2022. gada
sākumā.
Draudi mudina nostiprināt robežu
Zīmīgi,
ka Latvijas austrumu robežas izbūve sākās 2015. gadā ar
Krievijas robežas būvi. Arī tolaik austrumos Ukrainā bija
politiski un arī militāri draudīga situācija. Iepirkuma konkursā
toreiz uzvarēja Jelgavas uzņēmums būvsabiedrība “Igate”, bet
būvdarbus uzraudzīja Latvijas Republikas Valsts robežsardze, nevis
VNĪ.
Būvsabiedrības “Igate” valdes priekšsēdētājs
Māris Peilāns stāsta, ka tolaik ar robežsardzi tika noslēgta
vispārīga vienošanās, pirmkārt, par Krievijas robežas izbūvi
nepilnu 17,5 miljonu eiro apmērā. Līdz 2019. gada rudenim darbi
tika veikti 17,3 miljonu eiro apmērā. Parasti ikdienā uz robežas
strādāja ap 25 “Igates” darbinieki un 20 tehnikas vienības –
traktori, ekskavatori, kvadricikli, apvidus automašīnas (tas,
neskaitot tehniku, kas pieved materiālus).
M.Peilāns
piebilst, ka vienošanās tika noslēgta arī par
Latvijas–Baltkrievijas robežas izbūvi. Šo darbu summa bija 22,85
miljoni eiro, bet noslēguma termiņš – 2022. gads. Vēl Krievijas
robežas nožogošana nebija pabeigta, kad “Igate” jau iesāka
darbus uz Baltkrievijas robežas, tur tos veicot par 2,3 miljoniem
eiro (visas M.Peilāna iepriekšminētās summas norādītas,
neskaitot PVN).
Visu rakstu lasiet 25. novembra “Zemgales
Ziņās”
Foto: publicitātes
