Finansējuma palielinājums no 180 līdz 250 latiem par vienu pedagoģiskā darba likmi ir vien nekrietna manipulēšana ar skaitļiem, jo līdzekļu apjoma samazinājums izglītībai paliek nemainīgs – vairāk nekā 50 procentu, kas nozīmē skolu pāriešanu skaudrā izdzīvošanas režīmā. Šādu viedokli «Ziņām» pauda Jelgavas rajona Izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Gāle un vairāku mācību iestāžu vadītāji.
Pilsētā situācija gan nav tik dramatiska, kā novados, apliecina Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Evita Mikiško. «Kaut neoficiāli, cipari no Izglītības un zinātnes ministrijas plus mīnus mums ir zināmi un, cik esam analizējuši un modelējuši, tie izskatās neslikti, jo skolu tīkls ir labi organizēts un skolēnu skaits pietiekams,» teic E.Mikiško. Tajā pat laikā U.Gāle, pārmetot ministrijai, ka tā, slēpjoties aiz frāzēm par izglītības sistēmas strukturālo reformu, patiesībā spiež likvidēt daudzas lauku skolas, norāda, ka, paaugstinot samaksu līdz 250 latiem, Jelgavas novads pazaudē apmēram 100, bet Ozolnieku novads – 25 likmes. Tas nozīmē, ka skolas nevarēs īstenot mācību plānu, ja tajās nebūs vismaz 180 skolēnu…Vairāk par šo tēmu lasiet sestdienas, 18.jūlija, «Zemgales Ziņās».
