Kāda ir mana attieksme pret latviešu valodu? Piedaloties Eiropas Valodu dienai veltītajā konkursā «Mana valoda – mans gods», septiņi Spīdolas ģimnāzijas vecāko klašu skolēni par šo tematu rakstīja esejas.
Divpadsmitās klases skolniece Inita Šalkovska stāstīja par ceļojumu cauri Latvijas novadiem, katrā no tiem mēģinot runāt savā dialektā. Esejas rakstīšanā, viņai palīdzēja folkloras kustībā iegūtie draugi, kuri dialektos runā ikdienā. Arī Kristiāna Bumbiere savā darbā pieskārās folklorai – tautasdziesmām, kas pauž lepnumu par savu valodu. Krista Lūsiņa paudusi uzskatu, ka latviešu valoda ir jāaizstāv, tai vajadzīgs savs nomodā esošais Tālavas taurētājs un Lāčplēsis – savi varoņi. Savukārt Laura Lapiņa vērtē, ka viņas eseja bijusi mazāk tēlaina – vienkārši stāsts par jauko sajūtu, kas pazīstama latvietim, savu valodu izdzirdot svešumā. Laura daudz ceļojusi, un lielākais pārsteigums bijusi tikšanās ar tautiešiem Bosnijā. Katrīna Peipiņa godina senčus, kuri pratuši valodu saglabāt, par spīti svešajām varām. Mūsdienās to gan noplicina jaunieši, kuri maz lasa. Izrādās, sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados rakstītos Zentas Ērgles stāstus jaunatnei mūsdienu padsmitnieki bez skaidrojošās vārdnīcas pat lāgā nesaprot.«Katrs cilvēks ar kaut ko lepojas. Es lepojos ar savu valodu,» teic Brigita Janicka. Viņa veidojusi eseju, valodu personificējot kā cilvēku. Savukārt Otto Tabuns pauž apziņu, ka latviešu valoda, kas izturējusi daudz, viņu dara stipru. Skolēni ir pateicīgi skolotājai Daigai Krišānei – tieši viņa mudinājusi rakstīt esejas.Eiropas Valodu dienu atzīmē 26.septembrī, un tās mērķis ir aktualizēt valodu saglabāšanu. Kontinentā runā vairāk nekā 200 valodās, bet kā Eiropas Savienības oficiālās tiek lietotas 23 valodas.
