Valsts prezidents Egils Levits šodien ir izsludinājis Saeimas
pieņemto Rīgas domes atlaišanas likumu.
Likums paredz, ka ārkārtas vēlēšanas ir jāsarīko divu
mēnešu laikā pēc domes atlaišanas, attiecīgi plānots, ka Rīgas domes ārkārtas
vēlēšanas notiks 25.aprīlī.
Līdz ar domes atlaišanu pilsētas vadības grožus
pārņems pagaidu padome, kas pildīs likumos paredzētās domes funkcijas un
darbosies līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāks jaunievēlētā dome. Pagaidu
administrācijas locekļi izvēlēti, “ņemot vērā viņu iepriekšējo pieredzi darbā
valsts pārvaldē, personu reputāciju un izglītību, lai nodrošinātu pagaidu
administrācijas spēju efektīvi darboties un risināt pašvaldību darbībā
nepieciešamo stratēģisko un operatīvo uzdevumu izpildi”.
Pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs līdz
ārkārtas vēlēšanām būs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas
(VARAM) valsts sekretārs Edvīns Balševics, vadītāja vietnieks būs Finanšu
ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš, bet administrācijas
locekļa amatā strādās Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora
vietnieks Aleksejs Remesovs.
Pagaidu administrācijas vadītājs pildīs domes
priekšsēdētāja pienākumus, bet viņa vietnieks veiks vicemēra pienākumus.
Savukārt pagaidu administrācijas loceklis pildīs komitejas vadītājam
normatīvajos aktos noteiktos pienākumus. Atlīdzība par šo darbu veikšanu
administrācijas pārstāvjiem būs tāda pati kā priekšsēdētājam, vicemēram un
komitejas vadītājam. Tā kā pagaidu administrācijā nav paredzēts veidot
komitejas, tad pēc būtības domes kompetences jautājumu loks un atbildība par
lēmumprojektiem tiks sadalīta starp pagaidu administrācijas locekļiem.
Centrālā vēlēšanu komisija iepriekš informēja
parlamentu, ka vēlēšanu izmaksas varētu sasniegt 571 582 eiro.
Likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu ceļu Saeimā
sāka pagājušā gada decembrī, kad to pirms tam atbalstīja vairākums ministru.
Tobrīd, neskatoties uz kopējo koalīcijas pozīciju, partijas “KPV LV”
ministri neatbalstīja domes atlaišanu, uzsverot, ka nepiekrīt argumentācijai
par atkritumu krīzes eksistenci galvaspilsētā.
Valdības atbalstītajā likumprojekta versijā Rīgas
domes atlaišana tika pamatota ar to, ka vietvara otro reizi nebija spējusi
izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām – nodrošināt sadzīves
atkritumu apsaimniekošanu.
Likumprojekta izskatīšanas gaitā Saeimā opozīcijas
deputāti aktīvi pauda viedokli, ka ar atkritumu problemātiku pamatotā
atlaišanas iecere izskatās juridiski nepamatota un šādi koalīcijas partijas
izrēķinās ar pagājušo pašvaldības vēlēšanu uzvarētājiem, vēloties pārņemt varu
Latvijas lielākajā pašvaldībā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministram tika pārmesta mākslīgas atkritumu apsaimniekošanas krīzes
“uzburšana”, tādējādi meklējot iemeslu domi atlaist. VARAM un Pūces
argumentācija par Rīgas domes atlaišanu nepārliecināja ne tikai parlamenta
opozīciju, bet arī Saeimas juristus, kuri vairākkārt norādīja uz satversmības
riskiem, pieņemot izstrādāto likumu.
Lai arī sākotnēji tika paredzēts Rīgas domi atlaist
agrāk, process tika iepauzēts, jo pēc opozīcijas pieprasījuma tika sarīkota
pilsoņu parakstu vākšana par referendumu saistībā ar Saeimā steigā pieņemtajiem
grozījumiem likumos, kas regulē ārkārtas vēlēšanu kārtību pašvaldībās un kas
ļautu ārkārtas vēlēšanās Rīgas domi ievēlēt uz vairāk nekā piecu gadu termiņu.
Neskatoties uz to, ka koalīcijas partijas noliedza minēto grozījumu saskaņošanu
ar Rīgas domes atlaišanas likumprojekta virzību, tiem stājoties spēkā pirms
Rīgas domes atlaišanas likuma, nākamo galvaspilsētas domes sasaukumu ievēlēs
nevis uz atlikušo pusotru gadu, bet vairāk nekā pieciem gadiem.
“Pauzes” laikā starp Rīgas domes bijušajiem
valdošās koalīcijas partneriem – “Saskaņu” un “Gods kalpot
Rīgai” (GKR) – esošais konflikts turpināja samilzt, līdz Rīgas mēra krēslā
nokļuvušais Oļegs Burovs (GKR) vienojās ar domes opozīciju sasaukt un
neapmeklēt vismaz trīs pašvaldības sēdes, tādējādi nodrošinot juridiski daudz
stabilāku pamatojumu domes atlaišanai. Vismaz trīs pēc kārtas
“norautas” domes sēdes nodrošina likumisku pamatu domes atlaišanai,
ko valdībā valdošā koalīcijā arī izmantoja – līdz ar trešo nenotikušo domes
sēdi Pūce vērsās Saeimā ar lūgumu grozīt parlamentā jau esošu Rīgas domes
atlaišanas likumprojektu, to papildinot ar jauno domnieku pieļauto pārkāpumu.
Nesaskaņas Rīgas domes deputātu, tostarp ilggadējo
domes partneru – “Saskaņas” un GKR – vidū sākās līdz ar bijušā
galvaspilsētas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova (S) kļūšanu par Eiropas
Parlamenta deputātu.
Pēc Ušakova došanās uz Briseli ambīcijas uz mēra amatu
pieteica GKR un mēra pienākumus pildīja līdzšinējais Pilsētas īpašumu komitejas
vadītājs Burovs. Tad uz aptuveni trīs nedēļām domes vadības grožus pārņēma
Dainis Turlais (GKR), kurš zaudēja amatu, sašķeļoties “Saskaņas”
frakcijai. Turlajam amatu zaudējot, Burovs turpināja pildīt domes priekšsēža
pienākumus, bet vēlāk viņam izdevās savākt arī balsis, lai oficiāli tiktu
ievēlēts par Rīgas mēru.
Turlajam kļūstot par Rīgas mēru, tās pašas dienas
vakarā par nevēlēšanos domes vicemēra amatā atbalstīt deputātu Sandri Bergmani
(S) no “Saskaņas” tika izslēgti četri deputāti, kuri vēlāk izveidoja
Neatkarīgo deputātu frakciju. Līdz ar to valdošā koalīcija zaudēja balsu
vairākumu. Burovs pilsētas mēra amatā gan tik un tā tika ievēlēts arī ar no
“Saskaņas” izslēgto domnieku balsīm.
Iekšējo konfliktu dēļ jaunizveidotā koalīcija ilgi
nepastāvēja. 2019.gada izskaņā Neatkarīgo deputātu frakciju koalīcijā aizstāja
deputātu bloks “Rīgai”. Tomēr kopš janvāra vidus koalīcijas partneri
nav vēlējušies sadarboties ar Burovu, jo viņus neapmierinot vadības stils,
tomēr kuluāros tiek runāts, ka domstarpības saistītas ar saimniecisku jautājumu
risinājumiem. Tā rezultātā ar opozīcijas un atsevišķu GKR deputātu balsīm
amatus zaudēja abi Rīgas vicemēri – Anna Vladova (S) un Druvis Kleins.
Neskatoties uz koalīcijas savstarpējām ķildām,
opozīcija nav izmantojusi iespēju pārņemt varu Rīgā, jo tā nav vēlējusies
sadarboties ne ar deputātu bloku “Rīgai”, ne arī Neatkarīgo deputātu
frakciju, uzsverot, ka šāda koalīcija būtu pārāk nestabila. Nonākot pie secinājuma,
ka kvalitatīvs darbs ne starp ilggadīgajiem partneriem, ne arī ar opozīciju
vairs nav iespējams, domnieku vairākums vienojās “pašatlaisties”.
Saeimas opozīcija solīja ārkārtas vēlēšanas
galvaspilsētā nekavēt, taču “Saskaņa” arvien nopietni apsver likumu
apstrīdēt Satversmes tiesā.
Foto: no arhīva
