Ciešā sadarbība starp Latviju,
Lietuvu un Igauniju jaunā koronavīrusa izraisītās slimības
“Covid-19” laikā ir Eiropas līmeņa veiksmes stāsts, šodien
žurnālistiem atzina Valsts prezidents Egils Levits un Igaunijas
prezidente Kersti Kaljulaida.
Kā informē Valsts prezidenta
kancelejā, Levits Sāmsalā šodien tikās ar Igaunijas prezidenti
un pārrunāja Baltijas valstu sadarbību cīņā ar “Covid-19”,
kā arī dažādas Eiropas Savienības (ES) un starptautiskās
aktualitātes.
Valsts prezidents uzsvēra, ka visas
trīs Baltijas valstis, salīdzinājumā ar citām pasaules valstīm,
ir veiksmīgi “novadījušas” “Covid-19” pandēmijas krīzi,
jo valstu valdības ir izvēlējušās pareizu pieeju – ieklausīšanos
epidemiologu norādījumos un laicīgu piesardzības stratēģiju.
Levits arī piebilda, ka Baltijas valstu rezultāts cīņā ar
pandēmiju ir tik priekšzīmīgs pateicoties arī iedzīvotāju
reakcijai uz ierobežojumiem un atbildīgajai ikdienas paradumu
maiņai.
Savukārt Kaljulaida uzsvēra, ka ciešā
sadarbība ir Baltijas valstu veiksmes stāsts, lai pārvarētu
“Covid-19” radīto krīzi. Kā labo piemēru Igaunijas prezidente
minēja uzņēmumus “airBaltic” un “Tallink”, kas sadarbojās,
lai nogādātu mājās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājus.
“Tas kalpo kā apliecinājums, ka arī
mazas ekonomikas, apvienojot spēkus, spēj tikt galā ar lielām
grūtībām,” atzina Kaljulaida.
Arī Levits pievienojās, sakot, ka
“Covid-19” laikā izveidotais sadarbības mehānisms starp
Latviju, Lietuvu un Igauniju ir izrādījies ļoti veiksmīgs un
stabils, un tas noteikti tiks saglabāts arī pēc krīzes
pārvarēšanas.
“Kaljulaida atsaucās uz to, kā
Latvija, Lietuva un Igaunija sadarbojās, lai repatriētu mūsu
iedzīvotājus uz mājām, un tas ir labs piemērs visas ES līmenī,”
uzsvēra Levits.
Abas puses bija vienisprātis, ka
līdzekļi, ko dalībvalstis saņems no Eiropas Komisijas ekonomikas
atveseļošanai pēc krīzes, jāiegulda gudri – digitālās un “Zaļā
kursa” attīstības virzienā.
Tāpat prezidents norādīja, ka
“Covid-19” krīze ir parādījusi augsto dezinformācijas līmeni,
kas pieauga ne tikai Baltijā, bet arī visā pasaulē, un, pēc
Levita sacītā, dezinformācija ir īpaši bīstama tieši šādos
krīzes apstākļos.
“Latvija šajos mēnešos ir veikusi
vērtīgus pētījumus, un šā gada 12.jūnijā pēc Latvijas
iniciatīvas 130 valstu ANO Ņujorkā nāca klajā ar starpreģionālu
paziņojumu par cīņu pret dezinformāciju jeb “infodēmiju”
saistībā ar “Covid-19”,” uzsvēra Levits.
Izplatītajā paziņojumā bija
norādīts, ka valstīm, reģionālām organizācijām, ANO sistēmai
un citiem iesaistītajiem – plašsaziņas līdzekļiem, sociālo
mediju platformām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām – ir
svarīga loma, palīdzot iedzīvotājiem pretoties dezinformācijai.
Pārrunājot ES politiku ar
kaimiņvalstīm, abu valstu prezidenti atsaucās uz 7.maijā
publicēto triju Baltijas valstu prezidentu kopīgo paziņojumu par
Otrā pasaules kara beigām. Abi prezidenti apspriedās arī par ES
un Austrumu partnerības aktualitātēm, uzsverot Ukrainas un
Gruzijas centienus eirointegrācijas virzienā.
Divpusējās tikšanās laikā tika
pārrunāta arī “Rail Baltic” projekta gaita, kas Baltijas
valstis savienos kopējā dzelzceļa satiksmes tīklā ar
Centrāleiropu. Levits uzsvēra, ka “Rail Baltic” ir stratēģisks
un absolūti nepieciešams projekts visām trim Baltijas valstīm, ar
ko nevar kavēties.
Valsts prezidents pauda ticību, ka
projekts tiks īstenots laikā, lai atvērtu mūsdienīgu, ātru
Eiropas līmeņa satiksmi starp Baltijas valstīm un Rietumeiropu.
Abas puses pārrunāja arī Trīs jūru
iniciatīvu un nepieciešamību pēc tālākiem ieguldījumiem
infrastruktūras projektos, kas ciešāk integrēs Baltijas valstis
Eiropas infrastruktūras projektos.
Tikšanās noslēgumā abi valstu
vadītāji iestādīja ozolu Kuresāres centrālajā parkā un
apskatīja Kāli meteorīta krāteri.
Foto: no arhīva
