Līdz ar Latvijas
sadalīšanu 36 pašvaldībās, 2021.gadā darbu varētu sākt arī uz plānošanas
reģionu bāzes veidotas otrā līmeņa pārvaldības institūcijas, kas nebūs vēlētas,
vakar Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā pastāstīja vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).
Komisija bija
aicinājusi ministru uz diskusiju, lai pārrunātu administratīvi teritoriālās
reformas īstenošanas gaitu.
Jautājumu sadaļā
deputāts Andris Kazinovskis (JKP) aicināja veikt pašvaldību reformu,
vienlaicīgi veicot arī reģionu izveidi, nododot tiem atsevišķas funkcijas un
piešķirot garantētu finansējumu. “To vajadzētu veidot uz plānošanas
reģionu bāzes, katram reģionam liekot izveidot attīstības plānu. Šobrīd ir
mērķprogrammas, par kurām pašvaldības cīnās un kādai kaut kas tiek, bet citai
netiek nekas,” pauda deputāts.
Runājot par otrā
līmeņa pārvaldības ieviešanu, Pūce atgādināja, ka ministrijai ir dots uzdevums
izvērtēt šī modeļa ieviešanu un jau oktobra izskaņā apspriešanai tiks nodots
informatīvais ziņojums par to.
“Esam
izvērtējuši arī zinātnieku piedāvāto apriņķu modeli un iekļausim tā analīzi
ziņojumā. Ministrija gan neplāno piedāvāt vēlētas otrā līmeņa pašvaldības, bet
gan veidot šo otro līmeni uz plānošanas reģionu bāzes,” pastāstīja
ministrs.
Pēc viņa teiktā,
reģioniem tikšot nodotas arī atsevišķas funkcijas, lai gan par to tiekot
diskutēts jau gadiem ilgi un process līdz šim bijis ļoti sarežģīts.
“Funkcijas reģioniem var nodot vai nu no pašvaldībām, vai nu no valsts. Ar
atbildīgajiem ministriem esam par to diskutējuši un esmu pārliecināts, ka
vienošanās būs. Mums nav uzreiz jānodod reģioniem kādas 30 funkcijas, bet
pietiks, ja spēsim izveidot vismaz sākuma komplektu,” skaidroja Pūce.
Plānots, ka uz
informatīvā ziņojuma bāzes taps likums, kurā tiks ietvertas arī potenciālās
reģioniem nododamās funkcijas. “Paredzu, ka tas nonāks līdz Saeimai vēl
brīdī, kad notiks teritoriālās reformas apspriešana,” pauda ministrs.
Likumprojekts par
otrā līmeņa pārvaldības institūciju ieviešanu varētu stāties spēkā vienlaicīgi
ar administratīvi teritoriālās reformas likumu, proti, 2021.gada jūnijā.
Valdībā apspriešanai tas varētu nonākt nākamā gada sākumā.
“Plāns ir, ka
abi likumi stāsies spēkā aptuveni vienā laikā, taču tas nav obligāti. Temps būs
atkarīgs no tā, cik ātri spēsim vienoties par funkcijām, kuras jānodod
reģioniem,” teica ministrs.
Kopumā Pūce
komisijas locekļiem atgādināja par veiktajām konsultācijām ar pašvaldībām,
kurās piedalījās 63% no visiem pašvaldību deputātiem, kā arī par izmaiņām, kas
veiktas konsultāciju rezultātā, proti, kartē izveidots vēl viens – Ulbrokas –
novads.
Ministrs arī
atgādināja, ka reformas mērķis ir izveidot konkurētspējīgas pašvaldības, kuras
visas var nodrošināt saviem iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus.
“Būsim godīgi, patlaban vairums pašvaldību nodrošina nevis to, ko
cilvēkiem vajag, bet to, ko viņas var finansiāli atļauties,” teica
ministrs, uzsverot, ka viens no faktoriem, kas ierobežo pašvaldību iespējas ir
to budžetu lielums.
“Budžets
ierobežo iespēju aizņemties un īstenot lielus projektus, tostarp aizņemties
Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus. Taču šie līdzekļi ir nozīmīgi no
reģionālās attīstības perspektīvas, jo atšķirības atalgojumā starp Rīgu un
reģioniem nesamazinās,” pauda politiķis.
Kā izaicinājumus
ministrs atzīmēja jautājumus par pagastu un novadu pārstāvniecību
jaunizveidotajās teritorijās, par ko daudz interesējas iedzīvotāji, taujājot,
vai mazākajām pašvaldībām nepazudīs kontakts ar jaunās vietvaras vadību. Tāpat
iedzīvotājus satraucot lokālās identitātes jautājumi.
Tā kā no
iedzīvotājiem un pašvaldībām par šo jomu ir saņemts daudz ierosinājumu, VARAM
plāno tos apkopot un apvienot informatīvajā ziņojumā, kurš tiks nodots
izvērtēšanai atbildīgajām komisijām. Ministrs arī mierināja, ka neviens pagasts
vai pilsēta netiks likvidēts un vietējās kultūras saglabāšanai būs jābūt pašu
pašvaldību prioritātei.
Savukārt Latvijas
Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis (LZS) sacīja, ka
daudzās lietās Pūce ir atbalstāms, taču pašvaldībām trūkstot pamatojuma par to,
kādēļ netiek atbalstīti vieni vai otri iesniegtie priekšlikumi.
“Vajag diskutēt
par pašvaldību apvienošanu, par infrastruktūru un mobilitāti. Kur ir ceļiem
solītie 300 miljoni eiro? Nevienā dokumentā tie 2020. un 2021.gadam neparādās,
kur ir garantija, ka šie līdzekļi būs,” taujāja Kaminskis.
Viņš arī norādīja,
ka pašvaldības pieprasa izvērtēt apriņķu modeļa ieviešanu un sniegt atbildi,
kādēļ tas būtu vai nebūtu atbalstāms.
Pūce gan solīja, ka
visām pašvaldībām likumā noteiktajā kārtībā tiks sniegtas pamatotas atbildes uz
katru iesniegto priekšlikumu. Savukārt reģionāla ceļu programma esot plānota no
2021.gada un līdzekļus tai iecerēts piesaistīt, veicot nodokļu sistēmas
izmaiņas.
Tikmēr deputāts
Sergejs Dolgopolovs (S) interesējās, vai pašvaldībām arī šoreiz, līdzīgi kā
iepriekšējā reformā, būs iespējams apvienoties brīvprātīgi, kā arī prasīja, kas
notiks ar tādām pašvaldību iestādēm, kā, piemēram, pašvaldības policija.
Deputāte Regīna
Ločmele-Luņova (S) taujāja, vai nav domāts par jauktas vēlēšanu sistēmas
ieviešanu, proti, proporcionālajai pievienojot arī mažoritāru sistēmu, kas
nodrošinātu, ka lauku teritorijas nepaliek bez savas pārstāvniecības jaunajās
domēs.
Atbildot uz
Dolgopolova jautājumu par brīvprātīgo apvienošanos, Pūce norādīja, ka patlaban
tiek īstenots reformas turpinājums un brīvprātīgās apvienošanās fāze jau ir
bijusi. Tāpat viņš norādīja, ka valsts piešķirs naudu, lai pašvaldības
izstrādātu apvienošanās projektus, kuros būs nepieciešams ietvert piedāvājumus,
kā turpmāk sniegt atsevišķus pakalpojumus.
Savukārt runājot par
izmaiņām vēlēšanu sistēmā, ministrs pastāstīja, ka viens no iedzīvotāju
ierosinājumiem ir vēlētāju apvienību iespēju palielināšana. “Tas ir
nopietns jautājums, kurās pašvaldībās un uz kādiem kritērijiem to atļaut, taču
šis ir politisks jautājums un ministrijai nevajadzētu pozicionēties,”
pauda ministrs, vēlreiz atgādinot par topošo informatīvo ziņojumu.
Savukārt kritiku
VARAM iecerēm veltīja deputāts un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas vadītājs
Viktors Valainis (ZZS).
“Kartē ir
pietiekoši daudz nejēdzību un tā ir brāķis, kas radies nevis tāpēc, ka
pašvaldības negrib reformu, bet tāpēc, ka jūs neieklausāties un ietiepjaties.
Ir virkne novadu, kur ir daudz lielāki argumenti mainīt robežas nekā bija
Ulbrokas novadam,” uzskata Valainis, norādot, ka šo reformu vēl sagaida
daudz protestu, kurus viņš ne tikai negrasās apturēt, bet pat plāno
veicināt.
Pēc Pūces teiktā,
patlaban top grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kā
arī Vēlēšanu likumā un tie visi tuvākajā laikā tiks nodoti vērtēšanai.
VARAM izstrādātais
reformas modelis paredz pašvaldību skaitu samazināt no 119 uz 36
vietvarām.
Foto:
no arhīva
