Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) līdz ar novadu reformu
rosina noteikt minimālo pieļaujamo audzēkņu skaitu ne tikai skolās, bet arī to
filiālēs.
Ministrija izstrādājusi un valdība atbalstījusi
grozījumus Izglītības likumā, kas paredz deleģējumu valdībai atbilstoši
administratīvi teritoriālajam iedalījumam noteikt minimāli pieļaujamo
izglītojamo skaitu pamatizglītības un vispārējās izglītības pakāpē pašvaldību,
valsts augstskolu un privātajās vispārējās izglītības iestādēs.
Tāpat tie paredz noteikt, kādam ir jābūt izglītojamo
skaitam katrā pamatizglītības programmas īstenošanas vietā, ja iestāde šo
programmu piedāvā dažādās adresēs jeb filiālēs. IZM pati atzīst, ka atsevišķos
gadījumos izglītības iestādes īsteno programmas vairākās adresēs, lai
nodrošinātu iespēju izglītojamiem, īpaši mazākajās klasēs, apgūt programmu
tuvāk savai dzīvesvietai.
Izglītojamo skaitu plānots noteikt, ņemot vērā
iedzīvotāju un izglītojamo skaitu konkrētajās teritorijās, tostarp ievērojot
administratīvi teritoriālo reformu, uzsver IZM. Ministrija atzīst, ka
izglītojamo skaita noteikšana ir komplekss jautājums, kas skatāms vairāku
Ministru kabineta noteikumu kontekstā, turklāt norādot dažādu izglītojamo
skaitu.
Vienlaikus valdībai paredzēts uzdevums noteikt kvalitātes
kritērijus vispārējās izglītības programmas īstenošanai vidējās izglītības
pakāpē.
Ja privātā izglītības iestāde neatbildīs noteiktajām
prasībām, tā varēs turpināt programmu īstenošanu, taču tiekot finansētai tikai
no dibinātāja budžeta, paredz grozījumi.
Tie arī paredz, ka izglītojamo skaita vai kvalitātes
kritēriju (vidējās izglītības pakāpē) neizpildes gadījumā netiks piešķirts
finansējums pedagogu darba samaksai.
IZM plānojusi, ka jaunās normas vidējās izglītības
pakāpē piemērotu no 2021.gada 1.septembra, savukārt pamatizglītības pakāpē – no
2022.gada 1.septembra.
Minētie grozījumi Izglītības likumā ir iekļauti
2020.gada valsts budžeta paketē, kas nozīmē, ka Saeima tos skatīs steidzamības
kārtā.
Grozījumu anotācijā ministrija skaidro, ka Latvijas
Pašvaldību savienība (LPS) konceptuāli atbalsta izglītības iestāžu tīkla
sakārtošanu, ievērojot teritoriālo iedalījumu un izglītojamo skaitu. Ministrija
apgalvo, ka kopš 2019.gada augusta pašvaldības notikušajās sarunās un arī LPS
neesot izteikušas būtiskus iebildumus.
Tikmēr LPS šodien paziņojusi, ka likumprojekts ar to
nav saskaņots un nav bijis izsludināts arī valsts sekretāru sanāksmē. Tā
nosūtījusi vēstuli Saeimas frakcijām, paužot savas bažas un lūdzot
likumprojektu Saeimai nodot izskatīšanai vispārējā kārtībā trīs lasījumos.
LPS ieskatā šie grozījumi ir pretrunā Bērnu tiesību
aizsardzības likumam, kā arī vairākām starptautiskām vienošanām un tiesībām, kā
arī Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam.
“Latvijas Pašvaldību savienība iebilst
likumprojekta virzībai piedāvātajā redakcijā vairāku apsvērumu dēļ, taču
vislielākās bažas ir par jaunajām normām, kas rada apdraudējumu daudzu
pamatskolu pastāvēšanai,” norāda LPS padomniece izglītības un kultūras
jautājumos Ināra Dundure.
LPS uzskata, ka piedāvātie grozījumi ir pretrunā
Satversmes 112.pantā noteiktajām ikviena cilvēka tiesībām uz izglītību.
Savienības ieskatā norma, kas attiecas uz izglītības programmu īstenošanu
dažādās filiālēs faktiski paredz ierobežot pieeju izglītībai un ir pretrunā
principam, ka sākumskola un pamatskola ir pēc iespējas tuvāk mājām.
“Gadījumā, ja skola nevarēs izpildīt prasības par
minimālo skolēnu skaitu arī filiālēs, pašvaldībām var nākties slēgt daudzas
izglītības iestāžu filiāles,” nobažījusies LPS.
Organizācija uzskata, ka tādā veidā tiek ierobežotas
gan bērna tiesības uz izglītību, gan arī pašvaldības pienākumi attiecībā uz
autonomās funkcijas īstenošanu.
Dundure arī piebilst, ka tik nozīmīga jautājuma
virzībā būtu jāiesaista gan vecāki, gan nevalstiskais sektors un visa
sabiedrība.
Tikmēr premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) otrdien
publiskotājā ziņojumā Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto
darbību minējis, ka skolu sistēmas optimizācijas procesā, risinot izglītības
pieejamības jautājumus, izstrādāts piedāvājums četru reģionu bloka modelim ar
dažādiem minimālā skolēnu skaita kritērijiem sākumskolas, pamatskolas un
vidusskolu klasēs.
Lai gan šajā likumprojektā nav minētas konkrētas
iespējamās prasības skolēnu skaitam, maijā valdība izskatīja IZM informatīvo
ziņojumu, kurā tika piedāvāts četru reģionu bloka modelis ar dažādiem minimālā
skolēnu skaita kritērijiem sākumskolas, pamatskolas un vidusskolas klasēs.
Kā LETA iepriekš vēstīja, viens no reģionālajiem
blokiem būtu pilsētas, kurās ir vismaz 50 000 iedzīvotāju. Otru reģionālo bloku
veidotu administratīvo teritoriju attīstības centri un Pierīgas novadi.
Nākamais bloks būtu pagastu teritorijas, savukārt ceturtajā blokā ietilptu
teritorijas pie Eiropas Savienības ārējās robežas, kā arī tās teritorijas, no
kurām attālums līdz nākamajai izglītības iestādei ir vismaz 25 kilometri.
Latvijas pilsētās ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju –
Rīgā, Daugavpilī, Liepājā un Jelgavā sākumskolas, jeb 1.-6.klases posmā IZM
rosināja noteikt minimālo skolēnu skaitu – 400, kas nozīmē, ka skolām būtu
jānokomplektē vidēji 22 skolēni trīs klašu komplektos. 1.-9.klases posmā minēto
pilsētu skolām tika rosināts noteikt minimālo skolēnu skaitu – 450 un
nokomplektēt vidēji 25 skolēnus 2 klašu komplektos, savukārt vidusskolas posmā
par minimālo skolēnu skaitu tika piedāvāts noteikt 150 un īstenot divu klašu
komplektus ar 25 skolēniem katrā klasē.
Otrajā reģionālajā blokā sākumskolas, jeb 1.-6.klases
posmā IZM rosināja noteikt minimālo skolēnu skaitu -300 un īstenot divu klašu
komplektus ar 25 skolēniem katrā klasē, 1.-9.klases posmā par minimālo skolēnu
skaitu rosināja noteikt -360 un nokomplektēt vidēji 25 skolēnus 2 klašu
komplektos, turpretī vidusskolas posmā – 120 un tāpat nokomplektēt vidēji 25
skolēnus 2 klašu komplektos.
Pārējā Latvijas teritorijā, izņemot attālās vietās
reti apdzīvotās teritorijās minimālais skolēnu skaits sākumskolā varētu būt 35,
rosināja ministrija. IZM piedāvāja veidot klases ar vidēji sešiem skolēniem
sešu klašu komplektos. Tomēr šīm izglītības iestādēm būtu jādarbojas kā citām
izglītības iestādes filiālēm bez atsevišķas administrācijas un atbalsta
personāla un jāīsteno arī pirmsskolas izglītības programmas.
1.-9.klases posmā IZM rosināja noteikt minimālo
skolēnu skaitu – 80 ar vidēji deviņiem skolēniem deviņu klašu komplektos,
savukārt vidusskolā noteikt minimālo skolēnu skaitu – 45 ar vidēji 15 skolēniem
katrā klasē.
Turpretī reti apdzīvotas teritorijas, to attiecinot uz
mazpilsētām un ciemiem, kur 25 un vairāk kilometru attālumā nav citas vietas,
kur iespējams iegūt vidējo vai pamatskolas izglītību, IZM rosināja sākumskolās
noteikt vidēji piecus skolēnus klasē un šīm izglītības iestādēm būtu jādarbojas
kā citām izglītības iestādes filiālēm bez atsevišķas administrācijas un
atbalsta personāla un jāīsteno arī pirmsskolas izglītības programmas. Savukārt
minimālais skolēnu skaits šajā izglītības posmā būtu 15. Pamatskolas posmā IZM
rosināja noteikt skolēnu skaitu – 70 ar vidēji astoņiem skolēniem klasē,
turpretī vidusskolas posmā – 30 ar vidēji 10 skolēniem klasē 10.-12.klašu
posmā.
Informatīvajā ziņojumā IZM uzsvēra, lai viens
izglītojamais nebūtu kā robežpunkts, kuru nesasniedzot skola vairs nevarētu
pastāvēt, nosakot minimālo skolēnu skaitu izglītības iestādē, IZM pieļauj 10%
svārstību skolēnu skaita ziņā.
Foto: no arhīva
