Kopš
remigrācijas projekta sākumā ar remigrācijas koordinatora
palīdzību Zemgalē ir atgriezušies 323 Latviju pametušie
iedzīvotāji, informēja Zemgales plānošanas
reģionā.
2020.gadā
Zemgales plānošanas reģionā no ārzemēm atgriezās 158 personas,
un remigrācijas koordinatore Anete Spalviņa sagatavoja 400
individuālos piedāvājumus. Pārsvarā tie ir cilvēki no
Lielbritānijas, ko skāris breksits, taču cilvēki atgriežas arī
no ASV, Turcijas, Dānijas, Īrijas, Vācijas, Norvēģijas, Somijas
un citām valstīm.
Šogad
ir atgriezušās 73 personas un ir sagatavoti 282 individuālie
piedāvājumi.
Ikdienā
ar remigrācijas koordinatori sazinās cilvēki, kuri vēl dzīvo
ārzemēs un plāno atgriezties, kā arī tie, kuri jau ir
pārcēlušies.
“Es
primāri palīdzu, konsultējot par to, kādas formalitātes ir
jāsakārto, vēl atrodoties mītnes zemē. Visbiežāk tie ir
dokumenti par bezdarbnieka pabalsta eksportu, veselības
apdrošināšanu, pabalstiem. Nereti ir jāstrādā arī ar nepilsoņu
jautājumiem, piemēram, sievietes vīrs ārzemnieks nesaprot
latviešu valodu, un ir jāpalīdz viņam integrēties,”
skaidroja Spalviņa.
Tāpat
cilvēkiem ir neskaidrības par veselības aprūpi, sociālo
palīdzību, mājokļa atrašanu un pat kreditēšanu.
Bieži
Spalviņa konsultē arī jautājumos par nodarbinātību. Tāpat viņa
palīdz sagatavot un pārtulkot CV. Viņa novērojusi, ka
izaicinošākie ir jautājumi par dzīvesvietu, jo pašvaldībām nav
dzīvojamā fonda, tāpēc cilvēkiem nav iespējas sākumā līdz
sava mājokļa atrašanai apmesties pašvaldības dzīvoklī.
Spalviņas
pieredze liecina, ka visbiežāk atgriežas cilvēki, kuru ģimenē
ir bērni piecu līdz sešu gadu vecumā un kuri vēlas, lai atvases
turpmāk mācītos latviskā vidē, apgūtu valodu.
Nereti
Spalviņa konsultē sievietes un viņu ģimenes, kas izveidojušās
ārzemēs. Viņas parasti iepriekš ir strādājušas ražošanā,
preču pakošanā, sociālās aprūpes jomā vai bijušas
mājsaimnieces. “Bieži vien cilvēki ārzemēs ir pavadījuši
desmit, pat 15 gadus, tāpēc ir arī jautājumi par integrēšanos
un psiholoģisko atbalstu,” atzina Spalviņa.
Lielākā
daļa remigrantu Zemgales plānošanas reģionā ir pārcēlušies uz
Jēkabpili un Jelgavu. Tāpat iecienīta izvēle ir Dobele un Bauska.
Remigranti pārsvarā apmetas savu draugu un ģimenes tuvumā,
vietās, kur ir dzīvojuši agrāk. Tomēr nereti pēc kāda laika,
ja neizdodas atrast darbu, viņi pārceļas uz Rīgu. Tāpat ir
gadījumi, kad viens no vecākiem turpina braukt pelnīt naudu uz
ārzemēm.
Remigrācijas
projekts 2018.gadā sākās kā Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministrijas pilotprojekts, bet pašlaik tā ir
plānošanas reģionu pamatfunkcija. Latvijā kopumā ir pieci
plānošanas reģioni, un katrā no tiem ir pa vienam koordinatoram.
Kopš
projekta sākuma Zemgales plānošanas reģionā ir atgriezušies 323
cilvēki.
Remigrācijas
koordinatora konsultācijai ir iespējams pieteikties tīmekļa
vietnē “paps.lv”. Pirms pandēmijas cilvēki varēja
ierasties uz konsultāciju arī klātienē, bet pašlaik visas
konsultācijas tiek sniegtas e-pastā un telefoniski. Remigrācijas
koordinatori konsultē latviešus diasporā – repatriantus un
Latvijas valstspiederīgos.
Spalviņa
uzskata, ka remigrācijas koordinatori ir svarīgs atbalsts
cilvēkiem, kuri apsver iespēju atgriezties.
“Mēs
palīdzam spert pirmos soļus, lai atgriešanās nebūtu apjukuma un
neziņas pilna. Vēl esot mītnes zemē, mēs palīdzam sakārtot
dokumentus, ko nepieciešams veikt tur. Pamazām palīdzam iekārtot
bērnus skolā un bērnudārzā, atrast dzīvesvietu un darbu. Kopā
tas nav tik sarežģīts process,” skaidroja viņa.
Remigrācijas
koordinatore gan nenoliedz, ka process jebkurā gadījumā nav
viegls. Jo īpaši, ja ārzemēs ir dzīvots ilgu laiku, un nav
vietējā bankas konta un “SmartID”. Tāpat tas ir ilgs
process, bieži vien aizņem gadu, reizēm pat divus.
Pie
remigrācijas koordinatores cilvēki mēdz vērsties arī pusotru
gadu pēc atgriešanās.
Foto:
Zemgales plānošanas reģions
