Bērnu
līdz 14 gadiem skaits 2020. gadā par nepilnu tūkstoti pieauga tikai
Pierīgā, bet visvairāk samazinājās Rīgā – par 1,8 tūkstoti, informē Centrālā statistikas pārvalde (CSP).
Lielākais
bērnu un pusaudžu īpatsvars bija Pierīgā – 18,8 % no reģiona iedzīvotāju
kopskaita, mazākais – Latgalē – 13,7 %. Republikas pilsētās bērnu
īpatsvars svārstījās no 18,2 % Jelgavā līdz 14,7 % Daugavpilī.
Visjaunākais bija Mārupes novads – 28,6 % no visiem iedzīvotājiem bija
bērni vecumā līdz 14 gadiem, bet Aglonas, Zilupes un Baltinavas novadā – tikai
10,3–10,8 %.
Iedzīvotāju
īpatsvars vecumā 15–64 gadi svārstās no 63,1 % Pierīgā līdz 63,7 %
Latgalē. Darbspējīgo iedzīvotāju skaits pieauga tikai Pierīgā – par
1,3 tūkstošiem, visvairāk samazinājās Rīgā – par 5,2 tūkstošiem un
Latgalē – par 4 tūkstošiem Vismazāk iedzīvotāju šajā vecumā bija Valmierā
(60,9 %), novados – visvairāk Baltinavas (69,1 %), vismazāk Strenču
novadā (59,0 %).
Visos
reģionos, izņemot Pierīgu, vairāk nekā piektā daļa iedzīvotāju ir vecumā virs
65 gadiem (visvairāk Latgalē – 22,7 %, vismazāk Pierīgā – 18,1 %).
Visvecākais ir Strenču un Ērgļu novads – attiecīgi 26,8 % un 27,7 %
iedzīvotāju ir vecumā no 65 gadiem, vismazāk ir Mārupes novadā – 8,8 %.
Latvijā
starp Baltijas valstīm lielākais iedzīvotāju skaita kritums
Iedzīvotāju
skaits Igaunijā 2021. gada sākumā bija 1 miljons 330 tūkstoši
(par 1,2 tūkstošiem vairāk nekā 2020. gada sākumā). Arī Igaunijā
dabiskais pieaugums bija negatīvs – 2,6 tūkstoši, bet jau sešus gadus
pēc kārtas pozitīvs migrācijas saldo – 2020. gadā 3,8 tūkstoši Igaunijā iedzīvotāju skaits
2020. gadā pieaudzis par 0,1 %.
Savukārt
Lietuvā provizoriskais iedzīvotāju skaits 2021. gada sākumā bija
2 miljoni 795 tūkstoši (iedzīvotāju skaita pieaugums – 1,1 tūkstoši).
Arī Lietuvā bija negatīvs dabiskais pieaugums – 18,9 tūkstoši, taču otro
gadu pozitīvs migrācijas saldo –
20,0 tūkstoši. Lietuvā iedzīvotāju skaits saglabājas stabils.
Ar
demogrāfijas datu publicēšanu CSP sāk 2021. gada tautas un mājokļu
skaitīšanas rādītāju nodošanu datu lietotājiem. Atšķirībā no iepriekšējām tautas skaitīšanām, 2021. gadā tiek
izmantota tikai administratīvajos datu avotos pieejamā informācija, pilnībā
atsakoties no iedzīvotāju aptaujas internetā un viņu dzīvesvietās.
Ikgadējais
iedzīvotāju skaita novērtējums sagatavots, izmantojot Pilsonības un migrācijas
lietu pārvaldes iedzīvotāju reģistra un citu administratīvo avotu datus.
Informācija
par iedzīvotāju skaitu administratīvajās teritorijās 2021. gada sākumā, kā
arī dati par galvenajiem demogrāfiskajiem rādītājiem pieejami oficiālās
statistikas portālā sadaļā “Iedzīvotāji”.
Iedzīvotājus raksturojošie rādītāji šogad papildināti
ar jaunu statistiku par iedzīvotājiem pēc ierašanās gada Latvijā un personas
dzīvesvietu gadu pirms tautas skaitīšanas.
Pieejami arī dati par blīvi apdzīvotām teritorijām (apmešanās vai
darba vietas, kur ēkās, kas neatrodas tālāk par 200 m viena no otras, dzīvo vai
strādā vismaz 50 pastāvīgie iedzīvotāji). Tas ir alternatīvs rādītājs esošajām
administratīvajām teritorijām un teritoriālajām vienībām – pilsētām un ciemiem,
lai nodrošinātu savstarpēju salīdzināmību. Savukārt šī gada vasarā iedzīvotājus
raksturojošie rādītāji būs pieejami 1 km2 tīklojumā.
Nākamos 2021. gada tautas un mājokļu skaitīšanas rādītājus par
mājsaimniecībām un ģimenēm publicēs 30. jūlijā. 24. novembrī tiks
publicēti mājokļu rādītāji, bet nākamā gada 15. jūnijā – izglītības un
ekonomiskās aktivitātes rādītāji. Jau šobrīd oficiālās statistikas portālā
pieejami 2019. un 2020. gada Latvijas iedzīvotāju izglītību
raksturojošie rādītāji atbilstoši tautas skaitīšanā izmantotajai
metodoloģijai, izmantojot administratīvos datus.
Igaunijas statistikas biroja
mājaslapa https://www.stat.ee/en/node/183326
Lietuvas statistikas biroja
mājaslapa https://osp.stat.gov.lt
Foto: pixabay.com
