Lielaucē
13.janvārī pulksten 13 notiks atceres pasākums Oskara Kalpaka pirmajai
nozīmīgajai kaujai. Pasākums norisināsies Latvijas armijas un Neatkarības kara
100.gadadienas svinību gaitā, informē Zemessardzes 4.Kurzemes brigādes štāba Civilmilitārās
sadarbības nodaļas vecākā speciāliste Guna Štolcere.
Godinot
šīs kaujas piemiņu, Zemessardzes 4.Kurzemes brigādes 51.kājnieku bataljons pie
Oskara Kalpaka bataljona pirmās kaujas pieminekļa organizē jauno zemessargu svinīgā
zvēresta došanas ceremoniju. Zvērestu no zemessargu kandidātiem pieņems
Zemessardzes 4.Kurzemes brigādes 51.kājinieku bataljona komandieris majors
Aivis Vācers.
Pēc
svinīgajām Auces novada domes pārstāvju uzrunām un ziedu nolikšanas
ceremonijas, Lielauces tautas namā notiks vēsturiskā lekcija par Oskara Kalpaka
pirmo nozīmīgo kauju, kuru lasīs O.Kalpaka muzeja un piemiņas vietas
“Airītes” vadītājs Roberts Sipenieks.
Latviešu
atsevišķais bataljons, kas pazīstams arī kā Kalpaka bataljons (1919. gada 5.
janvāris – 1919. gada 20. marts), bija pirmā Latvijas bruņotā vienība Brīvības
cīņu laikā Latvijas zemessardzes jeb Baltijas landesvēra sastāvā. 1919. gada
21. martā Latvijas Pagaidu valdība izdeva pavēli par Latviešu atsevišķā
bataljona pārformēšanu par “Latvijas armijas dienvidu grupu” jeb
Dienvidlatvijas brigādi.
1919.
gada 15. janvāra naktī pulkveža Oskara Kalpaka bataljons izcīnīja pirmo kauju
pie Lielauces, atsitot sarkano uzbrukumu. Tā bija pirmā nozīmīgā Kalpaka
bataljona kauja, kad uzvara karavīriem deva īpaši spēcīgu morālu stimulu. Tā kā
Landesvērs zaudēja kaujā Aucē, tika nolemts atkāpties un fronti noturēt pie
dabiska šķēršļa – Ventas.
Pelēkā
granītā veidotais piemineklis Oskara Kalpaka bataljona pirmās kaujas piemiņai
Lielaucē tika atklāts 1934. gadā, piemiņas zīme veidota pēc arhitekta P.
Dreimaņa zīmētā meta. Pagājušā gadsimta 50. gados piemineklis tika iznīcināts,
taču to atjaunoja 1991. gadā.
1918.
gada 18. novembrī svinīgā Tautas padomes sēdē tika pasludināta Latvijas
neatkarība. Tomēr idejai par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas Republiku bija
gan ārēji, gan iekšēji ienaidnieki. Tāpēc gatavība veidot savu valsti Latvijas
tautai bija jāpierāda un jāizcīna uzvara Latvijas Neatkarības karā, savu valsti
aizstāvot ar ieročiem rokās.
Latvijas
armija tika izveidota 1919.gada 10. jūlijā, apvienojot Atsevišķo brigādi ar
Ziemeļlatvijas brigādi. Dažus mēnešus vēlāk, 1919.gada 11.novembrī, šī
jaunizveidotā armija atbrīvoja Rīgu no Bermontiešu karaspēka.
1919.gadā
pēc Cēsu kaujām, kad Ziemeļlatvijas brigāde kopā ar igauņiem pilnībā sakāva
vācbaltiešu landesvēru un vācu Dzelzsdivīziju, 3.jūlijā tika noslēgts
Strazdumuižas pamiers un 6.jūlijā Ziemeļlatvijas brigāde ienāca Rīgā, kur viņus
sagaidīja Dienvidnieki. 1919. gada 10. jūlijā Pagaidu valdība oficiāli iecēla
amatā pirmo armijas virspavēlnieku ģenerāli Dāvidu Sīmansonu, kurš nākamajā
dienā izdeva pavēli Latvijas armijai Nr.1.
Atceroties
šos nozīmīgos vēsturiskos notikumus, Aizsardzības ministrija un Nacionālie
bruņotie spēki vēlas īpaši godināt to dienu piemiņu un atzīmēt Latvijas armijas
un Latvijas Neatkarības kara simtgadi, organizējot plašus pasākumus visā
Latvijas teritorijā, hronoloģiski virzoties no pirmajām kaujām Kurzemē līdz
Latgales atbrīvošanas kaujām.
Plašāka
informācija par Latvijas Neatkarības karu un Latvijas armijas 100.gadadienu
pieejama Nacionālo bruņoto spēku mājas lapā: https://www.mil.lv/lv/latvijas-armijai-100.
Foto: www.mil.lv
