Pasta ielā 44 mājvietu radušas vairākas nevalstiskās organizācijas, kuru mērķis – sniegt palīdzīgu roku tiem, kuriem tā visvairāk nepieciešama. «Spiets» apvieno 143 biedrus, 27 lielās ģimenes.
Par skanīgā nosaukuma izcelsmi un tā saistību ar citiem Latvijā zināmiem «spietiem» centra priekšsēdētāja Inese Pakrēsle stāsta, ka īpašas paralēles netika meklētas, bet, tā kā pārreģistrējot steidzīgi bija jāizdomā nosaukums, līdzība starp bišu spietu un lielo ģimeņu pulcēšanās vietu šķitusi gana piemērota.«Daudzi mūsu bērni ir apdāvināti, tāpat kā māmiņas,» vadītāja nenoliedz zināmu sasaisti ar Latvijā plaši pazīstamo muzikālo «Spietu».Sāka ar pārtikas taloniemCentra darbības pirmsākumi rodami deviņdesmito gadu sākumā, kad tika izveidota grupa lielo ģimeņu atbalstam.«Sākumā iztikām bez dokumentācijas, vienkārši balstoties uz saprotošu cilvēku uzticību. Palīdzību neliedza pašvaldība, un viens no pirmajiem mūsu veikumiem sadarbībā ar Sociālo lietu pārvaldi bija mazturīgo ģimeņu nodrošināšana ar pārtikas taloniem, par kuriem toreizējā Tehniskā liceja ēdnīcā varēja saņemt siltas bezmaksas pusdienas,» atceras I.Pakrēsle.Tomēr pilnvērtīgai darbībai bija nepieciešama patstāvība, un 1996.gadā Jelgavas «Spiets» tika oficiāli reģistrēts kā biedrība.«Tagad paši sev esam kungi un kalpi,» centra vadītāja neafišē, bet arī nenoliedz, ka bijušas nesaprašanās ar līdzīgām organizācijām Jelgavā un Latvijā.Lai gan centra nosaukumā figurē vārds «pilsēta», tas apvieno arī rajona iedzīvotājus. Tradicionālā izpratnē par lielajām ģimenēm tiek uzskatītas tādas, kurās ir vismaz četri bērni, bet tiek pieļauti izņēmumi, jo palīdzība nepieciešama arī citām maznodrošinātām ģimenēm, kurās ir bērni invalīdi vai citi aprūpējamie.Plašāk par šo tēmu lasiet trešdienas, 30.janvāra, «Zemgales Ziņās».
