Lielplatones bibliotēkā, sanākot vienpadsmit sabiedriski aktīviem cilvēkiem, kuri pārstāvēja jaukto kori «Sidrabe», folkloras kopu «Mežābele», jauniešu deju kopu «Auce», kā arī pagasta pārvaldi, noslēgts gada sākumā izsludinātais konkurss par pagasta himnas vārdiem. Ar vienas balss pārsvaru uzvarēja teksts, kura autore ir pensionētā Lielplatones speciālās internātskolas skolotāja Aija Popila.
Bibliotekāre Māra Puriņa pastāstīja, ka konkursam tika iesniegti divi teksti. Taču dzejdaru, kuri, viņasprāt, būtu varējuši iesniegt savu himnas variantu, pagastā esot vismaz četri. A.Popila atklāja, ka dzejoļus raksta ģimenei – bērniem, mazbērniem, nevis plašākam lasītāju lokam. Konkursā viņa piedalījusies M.Puriņas pierunāta. Autore piebilda, ka liels rakstītājs esot arī vīrs Voldemārs, kurš sešsimt rokraksta lapās ir apkopojis Lielplatones hroniku, kas tagad gaida izdevēju. Pedagogs un dziesminieks Māris Kurševs nesolīja, ka tūlīt pat himnas tekstam taps melodija, taču, iespējams, kāda tautas dziesmas apdare noderēšot. Savukārt Jelgavas novada Kultūras nodaļas galvenā speciāliste Dzintra Zimaiša atzina, ka, piemēram, Tērvetē ir sava himna, kuru dzied pēc valsts himnas sarīkojumos, izbraukumos. Arī deju soļi tai izdomāti. Balsojumā par himnas tekstu piedalījās arī jaunā Lielplatones iedzīvotāja un rakstniece Kristīne Muceniece, kas stāstīja par lauku mājās tapušajām un 2010. un 2011.gada Ziemassvētkos izdotajām grāmatām «Kristālu glabātāji» un «Eņģeļu acis». Aijas Popilas sacerētā Lielplatones himna:Mans stāsts par lauku ļaudīm Zemgalē, Par lepniem Lielplatones cilvēkiem.Kam tikai viena vieta pasaulē, Kas tuva, mīļa kļuvusi tiem. Te allaž darba tikums godā celts,Te sirdi veldzē kviešu druvu zelts. Skan seno dienu senču pūrs,Kaut ikdiena ir darba cēliens sūrs.Kad pļavas vizēs palu ūdeņos,Vai dārzos raža briedīs rudeņos,Kaut tikai domās te es atnākšu,Par Lielplatoni atkal sapņošu.Te Zemgalē ir Lielplatone mums:Gan Dzimtene, gan mīļais tēva nams,Te darba lauks un arī patvērums, Te dzīves taka Dieva nolēmums.
