VSIA “Piejūras slimnīca” Psihiatriskā klīnika, kas
atrodas Liepājā, nevēlas apvienoties ar VSIA “Slimnīcu
“Ģintermuiža”” Jelgavā un uzskata, ka var strādāt patstāvīgi,
teikts “Piejūras slimnīca” Psihiatriskās klīnikas kolektīva izplatītajā
vēstulē.
“Piejūras slimnīca” Psihiatriskās klīnikas
darbinieki vēstulē pauduši satraukumu par masu medijos izskanējušo informāciju
par paredzamo slimnīcas reorganizāciju, proti, Psihiatriskās klīnikas
pievienošanu “Slimnīcai “Ģintermuiža””.
“Tā kā šis nav pirmais gadījums, kad mūsu iestādē
tiek veiktas reorganizācijas, kā arī izteikti dažādi iespējamie risinājumi,
esam patiešām noraizējušies gan par iestādes, gan paši savu, gan arī mūsu
pacientu nākotni un galvenais – par iespēju pacientiem ārstēties, bet
darbiniekiem bez liekiem satraukumiem veikt savu darbu,” teikts vēstulē.
Klīnikas darbinieki norāda, ka viņi nesaprot to, ka
ziņas par plānoto apvienošanos viņiem nākas uzzināt no televīzijas, un ka līdz
šim nav saņemts neviens oficiāls slimnīcai adresēts dokuments par
reorganizācijas procesu, vien no slimnīcas valdes saņemta mutiska informācija,
ka Veselības ministrija (VM) plāno “Piejūras slimnīcas” Psihiatrisko
klīniku pievienot “Slimnīcai “Ģintermuiža””, kas atrodas Jelgavā,
proti, 182 kilometru attālumā.
“Slimnīcas kolektīvam nekādi nav saprotams šādas
pievienošanas pamatojums, ja ar to domāts risināt, piemēram, mediķu trūkumu,
kas tika minēts kā viens no reorganizācijas iemesliem. Abas slimnīcas atrodas
lielā attālumā viena no otras, kas nenodrošina personāla pārvietošanās iespēju
starp abām iestādēm. Ne slimnīcas personāls, ne administrācija nav saņēmuši
skaidrojumus, aprēķinus vai kādu citu pamatojumu šādai reorganizācijai un
apšauba tās ieguvumus,” teikts vēstulē.
Viņi uzsver, ka ārstu psihiatru un bērnu psihiatru
trūkums ir vērojams visā valstī un tas prasa nacionāla līmeņa veselības aprūpes
un izglītības sistēmas izmaiņas, nevis sasteigtu un nepārdomātu risinājumu
īstenošanu, kas šo problēmu neatrisinās.
“Turklāt, jāatzīmē, ka, atšķirībā no “Slimnīca
“Ģintermuiža””, spriežot pēc vakanču saraksta slimnīcas
mājaslapā, “Piejūras slimnīca” Psihiatriskajā klīnikā netrūkst
ne vidējais (māsas), ne jaunākais (māsu palīgi) medicīniskais personāls,”
teikts vēstulē.
No abu slimnīcu mājaslapās publiskotās informācijas
redzams, ka “Slimnīca “Ģintermuiža”” ilgtermiņa un
īstermiņa kredītsaistības (aizņēmumi no kredītiestādēm) pagājušā gada
31.decembrī ir attiecīgi 8 986 964 eiro un 427 951 eiro.
Turpretim “Piejūras slimnīca” ilgtermiņa un īstermiņa
kredītsaistības pagājušajā gadā 31.decembrī bija attiecīgi 12 211 eiro un 7 531
eiro, ar tendenci samazināties 2019. gada pirmajā pusgadā – attiecīgi 12 211
eiro un 3 782 eiro.
Tātad “Slimnīca
“Ģintermuiža”” kopējās kredītsaistības ir 477 reižu
lielākas nekā “Piejūras slimnīca” parādsaistības. Arī abu
iestāžu pašu kapitāli ievērojami atšķiras – “Slimnīcai
“Ģintermuiža”” tas ir 2 955 064 eiro, bet “Piejūras
slimnīca” tas ir 8 410 746 eiro pagājušā gada 31.decembrī, informē
“Piejūras slimnīca” Psihiatriskās klīnikas kolektīvs.
Tādējādi var secināt, ka “Piejūras
slimnīca” patlaban ir ievērojami labākā finansiālajā situācijā
nekā “Slimnīca “Ģintermuiža””. Zināms,
ka “Slimnīca “Ģintermuiža”” ir astoņu stundu, bet “Piejūras
slimnīca” Psihiatriskajā klīnikā septiņu stundu darba diena, kas,
apvienojot iestādes, padarīs personāla atalgojuma stundas likmi mazāku,
tādējādi pasliktinot strādājošo darba nosacījumus, norādīts slimnīcas kolektīva
vēstulē.
Psihiatriskās klīnikas infrastruktūra ir labiekārtota,
proti, veikti remonti, siltumefektivitātes uzlabošanas un citi pasākumi,
neradot papildus parādsaistības iestādei, kas “Piejūras
slimnīca” situāciju atšķir no “Slimnīca
“Ģintermuiža”” objektīvās realitātes, kur labiekārtošana veikta
uz valsts garantētā kredīta rēķina.
“Psihiatriskā klīnika ir uz attīstību vērsta
mūsdienīga ārstniecības iestāde, kas strādā pēc labākajiem Rietumeiropas
paraugiem. Turklāt tā ir vienīgā valsts psihiatriskās aprūpes iestāde Kurzemē,
kas ik gadu nodrošina stacionāro un ambulatoro psihiatrisko aprūpi un rehabilitāciju
243 000 Kurzemes iedzīvotājiem, atbilstoši Centrālās Statistikas pārvaldes
datiem šā gada 1.janvārī. Pērn mūsu klīnikā stacionāru palīdzību saņēmuši 1202
(t.sk. 1097 neatliekami, akūti stacionēti) pacienti ar psihiskās veselības
traucējumiem. Ambulatoro apmeklējumu skaits “Piejūras slimnīca”
Psihiatriskajā klīnikā 2018.gadā bija 16 013. Stacionāro gultasdienu skaits
klīnikā 2018.gadā – 36 069 dienas, bet dienas stacionāra gultas dienu skaits –
21 393 dienas,” skaidro klīnikas darbinieki.
Turklāt, lai turpinātu uzlabot, attīstīt un papildināt
jau esošās ārstniecības, aprūpes un rehabilitācijas iespējas, klīnikai ir
padomā piedāvāt jaunus pakalpojumus, kas varētu īstenoties, atbrīvojoties
telpām, ja onkoloģisko palīdzību pārvirzītu uz SIA “Liepājas reģionālā
slimnīca”, kā tas iecerēts.
“Mūsu klīnikai ir papildus attīstības iespējas,
nodrošinot tik nepieciešamo psihogerontoloģisko aprūpi, krīžu un neirožu
ārstēšanu, kā arī ilglaicīgas sociālās aprūpes, rehabilitācijas un
deinstitucionalizācijas pakalpojumus, kas gan Liepājā, gan visā Kurzemes
reģionā ir ļoti pieprasīti,” nākotnes plānus iezīmējuši klīnikas
darbinieki.
“Piejūras slimnīca” Psihiatriskajā klīnikā
strādā 147 darbinieki, kas sistemātiski paaugstina savu kvalifikāciju, tajā
skaitā, iegūstot papildus izglītību. Pērn māsu palīgu izglītību ieguvuši 11
iestādes sanitāri un četras māsas ieguvušas bakalaura grādu medicīnā, kā arī
iegūts viens maģistra grāds veselības vadības programmā Rīgas Stradiņa
universitātē(RSU).
Šogad RSU māszinību maģistrantūras programmā studijas
uzsākušas piecas garīgās veselības aprūpes māsas, bet māsu palīga profesiju
apgūst un atjauno vēl deviņi klīnikas sanitāri. No 2018.gada sākuma līdz šā
gada 30.oktobrim, pateicoties Psihiskās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas
plānam 2019.gadam – 2020.gadam un tam sekojošajam finansējuma pieaugumam,
klīnikā pieņemti 29 jauni darbinieki, vairākums – psihiatriskās rehabilitācijas
nodrošināšanai, tajā skaitā divi ārsti – psihiatri.
“Klīnikā tiek realizēts pārrobežu projekts psihiatriskās
rehabilitācijas attīstībai. Vēl viens šāda veida projekta pieteikums ir
iesniegts konkursam. Tādējādi varētu turpināt psihiatriskās rehabilitācijas
turpmāko attīstību un klīnikas infrastruktūras uzlabošanu. Vēlreiz vēlamies
uzsvērt, ka visā “Piejūras slimnīca” pastāvēšanas laikā kopš 2005.
gada slimnīca ir godprātīgi un efektīvi pārvaldīta un strādājusi ar pozitīviem
ekonomiskajiem rādītājiem, bez parādsaistībām, tādēļ pievienošanu
kapitālsabiedrībai ar ievērojamu parādsaistību slogu uzskatām par apdraudējumu
klīnikas turpmākajai pastāvēšanai ar sekojošu personāla situācijas
pasliktināšanos un nopietnu apdraudējumu psihiatriskās palīdzības
nodrošināšanai Kurzemes reģiona iedzīvotājiem,” uzsvērts klīnikas
darbinieku parakstītajā vēstulē.
Klīnikas mediķi, atsaucoties uz pētījumu datiem,
norāda, ka mūsdienu sabiedrībā aizvien palielinās to cilvēku skaits, kam
nepieciešams ārstēt dažāda veida psihiskās veselības traucējumus.
“Gribam mēs to vai ne, bet šādu virzību diktē
mūslaiku straujais un dinamiskais dzīvesveids, kā arī citi faktori. Tāpēc mūsu
kā mediķu un aprūpes speciālistu pienākums ir gādāt, lai cilvēkiem šī palīdzība
– vienalga: ambulatorā vai stacionārā – būtu saņemama maksimāli tuvu
dzīvesvietai, drošā vidē un labos apstākļos. Atsaucoties uz veselības aprūpes
kvalitātes programmas pamatnostādnēm, pacienta drošība un apmierinātība ir
vieni no galvenajiem veselības aprūpes kvalitātes kritērijiem. Un mūsu
kolektīvs šos kritērijus spēj nodrošināt, teikts darbinieku vēstulē.
LETA jau ziņoja, Veselības ministrija (VM) plāno
optimizēt pašreizējo slimnīcu tīklu, kā arī izskatīs iespēju iegūt valsts
līdzdalību stratēģiski svarīgajās reģionālajās slimnīcās.
Specializēto slimnīcu vidū paredzēts reorganizēt
Aknīstes psihoneiroloģisko slimnīcu, pievienojot to Daugavpils
psihoneiroloģiskajai slimnīcai. Savukārt “Piejūras slimnīcā” sniegto
onkoloģijas pacientu ārstniecību paredzēts koncentrēt Liepājas reģionālajā
slimnīcā, savukārt psihiatrijas pakalpojuma nodrošināšana tiks koordinēta ar
slimnīcu “Ģintermuiža”.
Abos gadījumos – gan Aknīstē, gan Liepājā, kur atrodas
“Piejūras slimnīca”, – arī turpmāk tiktu sniegta psihiatrijas
ārstniecība gan ambulatori, gan stacionāri.
VM iepriekš norādīja, ka uz Piejūras slimnīcas un
slimnīcas “Ģintermuiža” apvienošanu tā raudzīsies no pakalpojumu
kvalitātes viedokļa. Piemēram, Piejūras slimnīca saistībā ar speciālistu
trūkumu jau iniciējusi atteikšanos no bērnu ārstniecības stacionārā.
Ministrija iecerējusi attīstīt arī psihiatriskās
aprūpes ambulatoros centrus. Tos gan plānots attīstīt uz esošo ārstniecības
iestāžu bāzes, proti, Rīgā pagaidām plānoti trīs šādi centri, tāpat pa centram
iecerēts nodrošināt Jelgavā, Daugavpilī un Liepājā. Šā gada vasarā VM teica, ka
meklē risinājumus centra izveidošanai arī Valmierā.
Foto: no arhīva
