Saeima vakar galīgajā lasījumā pieņēma Dzīvojamo telpu īres likuma
grozījumus, kas paredz ieviest atbildības un tiesību līdzsvaru starp izīrētāju
un īrnieku.
Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā šā gada 1.maijā.
Kā iepriekš informēja deputāts Uldis
Budriķis (JKP), patlaban dzīvojamo telpu īri regulē teju pirms 30 gadiem
pieņemtais likums “Par dzīvojamo telpu īri”, kas vairs neatbilst šī
brīža ekonomiskajai un sociālajai situācijai un ir novecojis pēc būtības.
Politiķis uzsvēra, ka izīrētājam ir augsti riski, ka
īrnieks nenorēķināsies par īri vai saistītiem izdevumiem, bet visi strīdi
jārisina caur tiesu, kas ir sarežģīts, dārgs un ilgs process, kas var vilkties
pat gadiem ilgi. Tāpat atsevišķas personas to izmanto ļaunprātīgi un kropļo
īres tirgu, piebilda Budriķis.
“Tādēļ šobrīd valstī netiek veiktas mērķtiecīgas
un sistēmiskas investīcijas tā sauktajos īres namos, jo šādu ar nepamatotiem
strīdiem saistītu risku iecenošana radītu nesamērīgi augstas īres maksas un
telpu nepieejamību,” pauda deputāts.
Viņš skaidroja, ka būtiskākās izmaiņas, ko paredz
jaunais likums, ir atbildības un tiesību līdzsvars starp izīrētāju un īrnieku,
ievērojami ātrāka un vienkāršāka strīdu risināšana starp īrniekiem un izīrētājiem,
ierobežoti līguma termiņi un skaidri nosacījumi par iespējām grozīt īres maksu,
kā arī vienkāršāka īrnieku izlikšana no mājokļa, ja tie pārkāpj īres līguma
nosacījumus.
Atvieglotā kārtībā, lai gūtu publisko ticamību, būs
tiesība ierakstīt īres līgumus zemesgrāmatā, kas attiecīgi dos drošības
spilvenu abām pusēm. Īrniekam drošību īres līguma spēkā esamībai dzīvojamo
telpu īpašnieka maiņas gadījumā, savukārt izīrētājam dots garants īsākai strīdu
risināšanai, ja īrnieks būtiski pārkāpj īres līguma nosacījumus, atklāja
Saeimas deputāts.
Vienlaikus politiķis minēja, ka pēc Nekustamā īpašuma
attīstītāju alianses aplēsēm piecos gados pēc jaunā īres likuma stāšanās spēkā
investīciju apjoms jaunu īres namu būvniecībā var sasniegt pat 150 miljonus
eiro gadā jeb vairāk nekā 750 miljonus eiro piecu gadu laikā. Savukārt jaunā
īres likuma virzība ir bijis katalizators, lai attīstītāji izveidotu pirmo īres
namu investīciju fondu Baltijā, kotējot to “Nasdaq” biržā.
“Efektīva īres tirgus esamība, pirmkārt, ir
iedzīvotāju interesēs, jo tā veicina jaunas investīcijas dzīvojamajās telpās un
līdz ar to kvalitatīvāku mājokļu pieejamību, kā arī efektīvu īres cenu
konkurenci,” atzīmēja Budriķis.
Pieņemtajos grozījumos iestrādāts Saeimas Juridiskā
biroja priekšlikums, ka, ja pēc likuma spēkā stāšanās tiks atsavināta dzīvojamā
telpa, par kuras lietošanu līdz likuma spēkā stāšanās dienai būs noslēgts
dzīvojamās telpas īres līgums, kurš nav ierakstīts zemesgrāmatā, dzīvojamās
telpas ieguvējam būs saistošs šis līgums līdz 2026.gada 31.decembrim, bet
gadījumā, ja noslēgtā dzīvojamās telpas īres līguma termiņš beigsies laikā līdz
2026.gada 31.decembrim – līdz līgumā noteiktā termiņa beigām.
Atbalstīts arī regulējums citā jautājumā – brīdinot
īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu vai par atkāpšanos no dzīvojamās
telpas īres līguma pirms vēršanās tiesā, izīrētājs brīdinājumā obligāti norāda
saistību, tās kavējuma periodu, kavēto maksājumu apmēru un saistības neizpildes
sekas.
Pieņemta arī norma, ka īrnieka ģimenes loceklim, kā
arī citai iemitinātajai personai, kura pārjaunos īres līgumu saskaņā ar
specifiskiem, atsevišķā likuma normā paredzētiem noteikumiem, būs pienākums
segt iepriekšējā īrnieka nesamaksāto īres maksu un citus ar dzīvojamās telpas
lietošanu saistītos maksājumus.
Tāpat jaunajā regulējumā noteikts, ka īrnieka
pienākums būs atbrīvot īrēto dzīvojamo telpu, dzīvojamās telpas īres līgumam
izbeidzoties, izņemot gadījumu, ja īrnieks par šīs telpas turpmāku lietošanu
būs noslēdzis jaunu dzīvojamās telpas īres līgumu vai tiesa būs apmierinājusi
īrnieka pieteikumu par bezstrīdus piespiedu izpildīšanas apturēšanu.
Izīrētājs varēs izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu,
ja īrnieks nemaksā īres maksu, lai gan viņam ir nodrošināta iespēja lietot
dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu, un kavēto maksājumu
apmērs pārsniedz divu mēnešu īres maksu, ja vien dzīvojamās telpas īres līgumā
nav noteikts lielāks pieļaujamais kavēto maksājumu apmērs.
Foto: no arhīva
