Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja
grozījumus likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, kas
paredz to papildināt ar jaunu nodaļu par sociālo dzīvokļu izīrēšanu.
Opozīcijas deputāte Regīna Ločmele (S)
Saeimas sēdes laikā atzīmēja, ka šis likumprojekts kļūs par vienu no
pamatdokumentiem valsts un pašvaldības politikas izstrādē turpmākajos gados.
Likumprojekts risinās svarīgākos jautājumus saistībā ar tiesībām Latvijas
iedzīvotājiem uz mājokli un palīdzību no valsts un pašvaldību puses. Tika
izdarīts ļoti liels darbs gan darba grupā, gan Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijā, teica Ločmele, sakot lielu paldies
ministrijām, sabiedriskajām organizācijām un deputātiem.
Likumprojekta izskatīšanas gaitā novērota
katastrofiska situācija ar dzīvokļu piešķiršanu bāreņiem. Uz trešo lasījumu
komisija strādās pie tā, lai nodrošinātu iespēju visiem bāreņiem tikt pie sava
mājokļa uz pēc iespējas ilgāku laiku. Pašvaldības arī aktualizējušas jautājumu
par dzīvokļiem jaunajiem speciālistiem, un uz galīgo lasījumu plānots spert
soli, lai katrā pašvaldībā jaunajiem speciālistiem tiktu nodrošināts mājoklis,
un viņi paliktu attiecīgajā pašvaldībā.
Likumprojekts papildināts ar normu, kas
nosaka, ka palīdzību personai sniedz tā pašvaldība, kuras administratīvajā
teritorijā attiecīgā persona deklarējusi savu dzīvesvietu, izņemot gadījumos,
kas saistīti ar bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības, repatriantiem,
maznodrošinātām personām, kā arī gadījumos, kad palīdzību lūdz persona, kurai
piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss.
Likumu arī rosina papildināt ar
priekšlikumu, kas paredz, ka pašvaldības dome izdod saistošos noteikumus, kuros
nosaka pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas izīrēšanas kārtību un nosacījumus,
kā arī termiņu, uz kādu slēdzams dzīvojamās telpas īres līgums.
Tāpat plānots iestrādāt noteikumu, ka
pašvaldības dome ir tiesīga lemt par tai piederošas neizīrētas dzīvojamās
telpas nodošanu atsavināšanai likumā noteiktajā kārtībā, ja šī telpa nav
nepieciešama palīdzības sniegšanai nevienai no pašvaldības domes saistošajos
noteikumos paredzētajām personu kategorijām. Ja pašvaldības dome pieņēmusi
lēmumu atsavināt tai piederošu neizīrētu dzīvojamo telpu, šo dzīvojamo telpu
būs jāizslēdz no neizīrēto dzīvojamo telpu saraksta.
Saeima arī atbalstīja priekšlikumu, kas
paredz, ka tiesības uz nodrošinājumu ar pašvaldības dzīvojamo telpu bez vecāku
gādības palicis bērns iegūst, sasniedzot pilngadību. Bez vecāku gādības
palikušu bērnu ar dzīvojamo telpu pašvaldība nodrošina, pamatojoties uz
personas iesniegumu. Likumā noteikto palīdzību bez vecāku gādības palicis bērns
ir tiesīgs prasīt ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.
Likumprojekts arī papildināts ar nodaļu
par sociālo dzīvokļu izīrēšanu. Likums paredzēs, ka sociālā dzīvojamā māja ir
pašvaldības īpašumā esoša dzīvojamā māja, kurai ar attiecīgās pašvaldības domes
lēmumu noteikts tāds statuss, kurā visus dzīvokļus izīrē personām (ģimenēm),
kas, ievērojot šā likuma nosacījumus, atzītas par tiesīgām īrēt sociālo
dzīvokli, un kurā papildus tiek nodrošināti īrniekam nepieciešamie sociālie
pakalpojumi.
Likuma “Par palīdzību dzīvokļa
jautājumu risināšanā” izpratnē sociālais dzīvoklis ir pašvaldībai
piederošs dzīvoklis vai atsevišķa dzīvojamā telpa, kurai pašvaldība noteikusi
sociālo statusu. Atsevišķa dzīvojamā telpa ir ar kopējā lietošanā esošām
palīgtelpām.
Sociālā dzīvojamā māja varēs būt arī
biedrības vai nodibinājuma, kas dibināts ar mērķi aizstāvēt personu ar
invaliditāti intereses, īpašumā esoša dzīvojamā māja, kura pielāgota personām
ar invaliditāti, kuras cēlonis ir, piemēram, redzes, dzirdes, garīga rakstura
vai kustību traucējumi, vajadzībām. Šajā mājā dzīvokļus ar īres maksas
atvieglojumiem varēs izīrēt personām ar invaliditāti un kurā vienlaikus šīm
personām varēs nodrošināt arī citius sociālos pakalpojumus, ja pašvaldība būs
deleģējusi biedrībai vai nodibinājumam šādas sociālās dzīvojamās mājas
izveidošanu.
Dzīvokli sociālajā dzīvojamā mājā vai
sociālo dzīvokli būs tiesīga īrēt trūcīga vai maznodrošināta persona, kura
audzina bērnu ar invaliditāti, ja tas nav nodrošināts ar atsevišķu istabu vai
dzīvojamā telpa ir bez ērtībām vai ar daļējām ērtībām jeb atzīta par lietošanai
nederīgu. Tāpat tiesības būs atsevišķi dzīvojošai personai ar pirmās vai otrās
grupas invaliditāti, atsevišķi dzīvojošai pensijas vecumu sasniegušai personai
un ģimenei, kurā visi ģimenes locekļi ir pensijas vecumu sasniegušas personas
vai personas ar pirmās vai otrās grupas invaliditāti.
Īrēt sociālo dzīvokli varēs arī persona,
kura būs izstājusies no sociālās rehabilitācijas un aprūpes iestādes un saskaņā
ar sociālā dienesta atzinumu spēj dzīvot patstāvīgi.
Sociālo dzīvokli nodos personas lietošanā,
noslēdzot sociālā dzīvokļa īres līgumu. To noslēgs uz laiku, kas nav ilgāks par
diviem gadiem. Sociālā dzīvokļa īres maksu noteiks attiecīgās pašvaldības dome
vai tās deleģēta institūcija.
Likumprojektu parlamentāriešiem vēl būs
jāizskata vienā lasījumā.
Šis bija viens no
likumprojektiem, ko sāka izskatīt iepriekšējais Saeimas sasaukums, un sākoties
pilnvaru termiņam 13.Saeimai, tā izvēlējās turpināt to izskatīt.
Foto: no arhīva
