Valdība atbalstījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrijas (VARAM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, kas paredz jauna tilta
būvniecību Jelgavas ziemeļu daļā, vienlaikus paredzot, ka tādā veidā tiks
skarti 56,8 hektāri “Natura 2000” aizsargājamās teritorijas.
VARAM informē, ka pašvaldība iecerējusi tilta
būvniecību pār Lielupi un Driksas upi, kā arī pieslēguma esošajām ielām izbūvi
Jelgavas pilsētas ziemeļu daļā.
Ar to paredzēts nodrošināt papildus šķērsojumu pār
Lielupi un Driksas upi, savienojot Jelgavas pilsētas ziemeļu daļas teritorijas
– Loka maģistrāles transporta mezglu ar izbūvējamo Atmodas ielu – un nodrošinot
to sasaisti ar valsts un reģionālās nozīmes ceļiem.
Tilts būšot paredzēts autotransporta satiksmei, pa to
būtu atļauta arī gājēju pārvietošanās un velosipēdu kustība. Plānotā tilta
un pieeju izbūves kopgarums ir aptuveni 1376 metri.
Ministrija uzskata, ka tilta būvniecība ir vienīgais
risinājums, lai nodrošinātu gan pašreizējās, gan prognozētās Jelgavas pilsētas
satiksmes organizācijas vajadzības, jo nav cita risinājuma kā nodrošināt abos
Lielupes krastos esošo Jelgavas pilsētas ziemeļu teritoriju efektīvu
savienošanu un attīstību, vienlaikus atslogojot pilsētas centru no pieaugošās
transporta intensitātes.
Būvniecības nepieciešamību pamatojot arī apstāklis, ka
Jelgavas pilsētu šķērso Lielupe un Driksas upe, bet upju krastos izvietoto
Jelgavas pilsētas daļu savienošanai ir tikai divi transporta koridori caur
pilsētas centru – pa esošo tiltu pār Lielupi un Driksas upi, un pa pilsētas
dienvidu apvedceļu, bet nav maģistrāla savienojuma, lai nodrošinātu transporta,
tai skaitā tranzīta, plūsmu pilsētas ziemeļu daļā.
“Ziemeļu šķērsojums ir nozīmīgs iztrūkstošs
Jelgavas pilsētas maģistrālā ielu tīkla fragments, kura trūkums kavē pilsētas
attīstību un pārslogo ar autotransportu pilsētas centru,” uzskata
ministrijā.
Kā viens no alternatīviem risinājumiem pilsētas centra
atslogošanai no satiksmes kopš 2010.gada ir ieviests kravu transporta tranzīta
caur pilsētu aizliegums, tomēr aizlieguma darbības laikā pilsētas transporta
koridora pārslodzes problēmas nav izdevies atrisināt, norāda ministrijā.
Tomēr tilta būvniecība aptuveni 730 metrus garā posmā
skartu arī “Natura 2000” teritoriju. Ministrija skaidro, ka atļaut
“Natura 2000” teritoriju ietekmēšanu var tikai tādos gadījumos, kad
tas ir vienīgais risinājums un nepieciešams sabiedrībai nozīmīgu interešu
apmierināšanai.
Šīs intereses ir, piemēram, veselības aizsardzība,
sabiedrības drošība vai vides aizsardzība. Vienlaikus to drīkst veikt tikai
tad, ja ir paredzēti visi nepieciešamie kompensējošie pasākumi, lai nodrošinātu
“Natura 2000” teritoriju tīkla aizsardzību un saglabāšanu.
“Projektam būs negatīva ietekme uz “Natura
2000″ teritorijas integritāti jeb viengabalainību un tā īstenošanas
rezultātā tiks būtiski samazinātas un negatīvi ietekmētas putnu sugām
piemērotas dzīvotnes. Piemērotu dzīvotņu platību samazinājums negatīvās
ietekmes dēļ skars 26% jeb 56,8 hektārus no Dabas lieguma I teritorijas kopējās
platības,” atzīst ministrija.
Negatīvā ietekme izpaudīsies kā putniem piemērotu
dzīvotņu zudums, kvalitātes pasliktināšanās un traucējumu, piemēram, trokšņu,
palielināšanās. Summējoties ar pastāvošajiem negatīvajiem faktoriem,
galvenokārt teritorijas aizaugšanu, rezultātā var ievērojami sarukt vai
atsevišķām sugām izzust ligzdošana šajā teritorijā.
Būvniecībai nebūs būtiska negatīva ietekme uz teritorijā
sastopamiem biotopiem, augu un bezmugurkaulnieku sugām, tomēr tā atstās
nelabvēlīgu ietekmi uz Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopiem un tajos
mītošajām bezmugurkaulnieku sugām.
“Nelabvēlīgā ietekme izpaudīsies kā būvniecības
darbu radītā traucējuma sekas, kuru novēršana iespējama piecu līdz desmit gadu
laikā, kā arī tilta trases radītā noēnojuma ietekme visā satiksmes pārvada
ekspluatācijas laikā,” norāda VARAM.
Tomēr, lai kompensētu putniem piemērotu dzīvotņu
zudumu un nodrošinātu piemērotu dzīvotņu izveidi tām pašām putnu sugām, kuras
tiks ietekmētas līdz ar tilta būvniecību, VARAM sola izveidot kompensējošās
palienes zālāju platības dabas lieguma teritorijas robežas, kurās jau šobrīd ir
līdzvērtīgs palieņu zālāju biotops vai pastāv iespēja nodrošināt līdzvērtīga
palieņu zālāja biotopa izveidošanos.
Kopumā “Natura 2000” teritoriju paredzēts
paplašināt ar trīs kompensējošām teritorijām kopējā platībā 55,69 hektāri.
Šīs kompensējošās teritorijas plānotas Driksas upes
kreisajā krastā uz ziemeļiem un uz dienvidiem no tilta būvniecības vietas, kā
arī Iecavas upes kreisajā krastā.
Tilta būvniecības negatīvās ietekmes un kompensējošo
pasākumu efektivitātes monitoringa pasākumus plānots sākt jau divus gadus pirms
būvniecības un turpināt desmit gadus pēc tās īstenošanas.
To skaitā paredzēts veikt putnu ligzdošanas uzskaiti
pavasara un rudens migrāciju laikā divus gadus pirms pasākumu ieviešanas, to
laikā un desmit gadus pēc to ieviešanas. Savukārt informāciju par zālāju
biotopu izveidošanos kompensējošās platībās paredzēts reģistrēt būvniecības
uzsākšanas laikā un atkārtoti pārbaudīt pēc piecu gadu un desmit gadu
periodiem, apgalvo VARAM.
Zālāju biotopu monitorings paredzēts arī, lai
novērtētu biotopu aizsardzības stāvokli Dabas liegumā un izvērtētu ietekmi
samazinošo pasākumu sekmes, kā arī, lai novērtētu būvniecības darbu un tilta
radītā noēnojuma ietekmi uz zālāju biotopiem.
Ziņojumā izskatīti arī trīs iespējamie alternatīvie
risinājumi, lai daļēji pārdalītu un novirzītu transporta plūsmu no pilsētas centra
pa alternatīviem maršrutiem, tai skaitā, divi risinājumi papildus apvedceļa
būvniecībai uz dienvidiem no pilsētas, kā arī Platones-Rūpniecība ielas
savienojuma izveide.
Tomēr secināts, ka satiksmes organizācijas problēmas
alternatīvie varianti risinātu tikai daļēji.
Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka, lai atslogotu
pilsētas centru no satiksmes, jau kopš 1976.gada Jelgavā tiek plānots izbūvēt
apvedceļu un Ziemeļu tiltu pār Lielupi.
Plānotais pārvads, kā arī neizbūvētais Atmodas ielas
posms, ir nozīmīgi Jelgavas maģistrālā ielu tīkla fragmenti, kuru būvniecības
nepieciešamība tika identificēta jau 1959.gadā, iekļaujot šāda transporta
koridora izbūves plānu Jelgavas ģenerālplānā.
Pēc 1959.gada izstrādātajos teritorijas attīstības
plānošanas dokumentos, tajā skaitā, aktuālajā Jelgavas pilsētas ilgtermiņa
attīstības stratēģijā, attīstības programmā, kā arī teritorijas plānojumā,
paredzētās darbības teritorija konsekventi tiek identificēta kā teritorija
transporta infrastruktūras attīstībai, saglabājot trases koridoru brīvu no cita
veida apbūves, tādēļ šajā vietā plānotais transporta koridors ir izbūvējams,
neveicot pārkārtojumus esošās dzīvojamās, publiskās vai rūpnieciskās apbūves
struktūrā.
Foto: no arhīva
