Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA)
aicina politiķus ilgstoši nekavēties ar konkrēto profesiju “obligātās
vakcinēšanās” jautājumu risināšanu, jo darba devēji sagaida konkrētību un
skaidrību savas rīcības plānošanai.
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga aģentūrai LETA
norādīja, ka Saeimas deputātiem bija nepieciešams paņemt pārtraukumu no šī
likumprojekta skatīšanas, jo debates par šo jautājumu bija spraigas. Palika
vairāki neatbildēti jautājumi par pašu vakcinēšanos, testiem, kā arī testu
derīgumu termiņiem un to izmaksām. Vanaga atzina, ka pauze bija nepieciešama,
lai rastu skaidrību, tomēr nedrīkst vilcināties ar likumprojekta noslēgšanu.
Vanaga skaidroja, ka neziņa ir nodarbinātības viena no
lielākajām nestabilitātēm. Lai rastu drošības sajūtu, ir jārada skaidrība, ilgi
nevilcinoties ar pārtraukumu. Viņa atzīmēja, ka cilvēki rēķinās ar skaidrību,
lai izšķirtos par savu rīcību – palikt vai nepalikt strādāt.
Vienlaikus Vanaga atzina, ka līdz šim ar informēšanu,
pārliecināšanu un skaidrošanu ir panākts būtisks rezultāts – izglītības nozare
ir pārkāpusi 70% vakcinācijas aptveres slieksni. Viņa uzsvēra, ka izglītības
nozarē strādājošie ir pieteikušies “Johnson&Johnshon”
meitasuzņēmuma vakcīnas rezervēm, kā arī saņemtas pirmās potes.
“Tas nozīmē, ka [vakcinācijas] aptvere būs
lielāka. Tāpat arī novērsīs savstarpējo pretnostatīšanu un kolektīvu
šķelšanu,” uzsvēra Vanaga, norādot, ka atzinību šo rezultātu sasniegšanā
ir pelnījis gan Nacionālais veselības dienests un Slimību profilakses un
kontroles centrs, kuri sniedza būtisku atbalstu.
LIZDA vadītāja uzskata, ka jāturpina skaidrošanas un
pārliecināšanas darbs, jo tas ir pierādījis, ka spēj sniegt rezultātu.
Vienlaikus viņa norādīja, ka arodbiedrība kalpos kā “informācijas
tilts”, tomēr pati informācija ir jāsagatavo ekspertiem, profesionāļiem.
Jau ziņots, ka likumprojektu par prasību
konkrētās nozarēs strādājošajiem obligāti vakcinēties pret Covid-19 Saeimas
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija pašlaik skatīt
neturpinās, pēc sarunas ar Valsts prezidentu Egilu Levitu Latvijas Radio
pavēstījis “Jaunās vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs
Ainars Latkovskis.
Frakciju vadītāji sarunā esot vienojušies, ka vēlamo
rezultātu – plašāku vakcinācijas aptveri – var panākt ar citiem paņēmieniem, jo
likumprojekts par obligātu vakcināciju konkrētām iedzīvotāju grupām esot apvīts
ar baumām un puspatiesībām, skaidroja Latkovskis.
“Par spīti uztraukumam, Latvijā kopš jūlija
sākuma katru dienu vakcinējas 5000-6000 cilvēku. Pietiekami nozīmīgs skaitlis.
Un, es domāju, ka rudenī šie cilvēki, kas vēl nav izlēmuši, pieņems lēmumu
vakcinēties un temps palielināsies. Iespējams, risinājums ir jāmeklē citos
veidos – ar Ministru kabineta noteikumiem, ar pozitīvām kampaņām, ar ārstu
skaidrojumiem, ar ģimenes ārstu iesaistīšanu skaidrošanas procesā,”
sprieda Saeimas deputāts.
Frakciju vadītāji atkal tiksies ceturtdien,
2.septembrī, lai turpinātu sarunas par pandēmijas pārvaldības uzlabošanu.
Kā ziņots, pēc tikšanās ar Saeimas frakciju vadītājiem
Valsts prezidents otrdienas vakarā nāca klajā ar paziņojumu, ka vakcinācijas
pret Covid-19 politikai ir jānodrošina pēc iespējas lielākas iedzīvotāju daļas
brīvprātīga vakcinācija, un Saeimas deputātiem, valdības locekļiem, valsts un
pašvaldību darbiniekiem, kā arī Valsts prezidentam būtu jārāda priekšzīme
vakcinējoties.
Levits norādīja, ka Covid-19 pandēmijas apkarošana ir
prioritārs Ministru kabineta un arī Saeimas uzdevums, un efektīvs līdzeklis tās
ierobežošanai ir plaša iedzīvotāju vakcinācija. Tāpat, pēc prezidenta paustā,
Saeimai ir jāpanāk vienots redzējums Covid-19 pandēmijas ierobežošanā un
vakcinēšanas politikā – tas ir visas tautas interesēs.
“Valsts politikai ir jābūt elastīgai. Tai jāņem
vērā gan saslimstības un iedzīvotāju apdraudētības līmenis, gan jaunākās
zinātnes atziņas, gan Eiropas un citu valstu pieredze. It īpaši jāievēro tas,
ka situācija ir pastāvīgi mainīga. Šis elastīgums ir jāiestrādā Saeimas un
valdības lēmumos,” uzskata Levits, piebilstot, ka tāpēc Saeimai
nepieciešams pieņemt tādu likumu, kas pilnvaro Ministru kabinetu noteikt
regulējumus, kuri attiecīgajā brīdī vajadzīgi Covid-19 pandēmijas ierobežošanai
un cilvēku veselības aizsardzībai.
Levita ieskatā, Covid-19 pandēmijas apkarošana un
vakcinācijas iespējami plaša aptvere ir visas tautas kopēja lieta, tādēļ ir
nepieciešamas diskusijas par labāko ceļu, kā to panākt. Taču šīm diskusijām
būtu jābalstās tikai un vienīgi racionālos apsvērumos. “Vakcinācija nav
ticības, filozofijas vai pasaules uzskata jautājums, bet gan konkrēts, lietišķs
risinājums, kas nodrošina sabiedrības veselību un drošību. Šāda pieeja atbilst
arī Latvijas pilsoņu lielum lielā vairākuma nostājai,” skaidro prezidents.
Tāpat viņš atzīmē, ka politiskas spēles, manipulējot
ar neinformētību, aizspriedumiem un sazvērestības teorijām, tiešā veidā apdraud
cilvēku veselību un dzīvību.
Vienlaikus, viņaprāt, būtu jāuztur cieņpilns dialogs
ar pagaidām pret vakcinēšanos vēl skeptiski noskaņoto mazākumu. Latvijas
informatīvajā telpā par Covid-19 pandēmiju esot daudz mulsinošas un pretrunīgas
informācijas, kas nav iegūta no zinātniski autoritatīviem un kompetentiem
avotiem. Tāpēc gan valstij, gan arī sabiedrībai pašai būtu jāpalīdz
līdzcilvēkiem orientēties šajā situācijā un “atdalīt graudus no
pelavām”, norāda Levits.
“Mēs neesam cits citam pretinieki, mēs esam viena
Latvijas tauta,” pauž prezidents.
Tajā pašā laikā Levits pauž uzskatu, ka vakcinācijai
arī turpmāk jābūt brīvprātīgai. Viņaprāt, lai samazinātu inficēšanās risku, ir
pamatoti noteikt pasākumus un pakalpojumus, kas ir pieejami tikai ar
sadarbspējīgiem sertifikātiem. Tas pats attiecoties uz citiem ierobežojumiem,
kas nepieciešami cilvēku veselības aizsardzībai.
Satversme un Eiropas Cilvēktiesību konvencija pieļauj
noteikt pasākumus, kas vērsti uz inficēšanās riska samazināšanu, ja tie ir
samērīgi. Levits norāda, ka, nosakot samērīgumu, būtu jāņem vērā, ka vakcinētām
personām, kuras rada mazākus riskus sev un sabiedrībai, šie pasākumi var būt
mazāk ierobežojoši.
“Atsevišķos gadījumos Ministru kabinets uz likuma
pamata var noteikt visā valstī vienotu, centralizētu regulējumu atsevišķām
profesijām vai publiski pieejamām vietām. Tomēr, ja tas iespējams, priekšroka
dodama decentralizētai lēmumu pieņemšanas stratēģijai, kas būtu vairāk
piemērota konkrētai vietai, iestādei, individuālam gadījumam, dodot iespēju
konkrētām pašvaldībām un iestādēm lemt par konkrētiem pasākumiem,” skaidro
Levits.
Viņaprāt, īpašs, taisnīgs risinājums nepieciešams
attiecībā uz tiem cilvēkiem, kuri medicīnisku iemeslu dēļ nevar vakcinēties.
Vienlaikus, Levita vērtējumā, darba devēja tiesības
atlaist darbinieku, kurš nav vakcinējies, ir vēl nopietni jāizdiskutē. Vispirms
jau tas nedrīkstētu attiekties uz visiem darbiniekiem, bet gan tikai uz tiem,
kuri darbā saskaras ar klientiem. Taču arī šādā gadījumā atbrīvošana no darba
būtu pieļaujama tikai kā galējs risinājums, ja darba devējam nav iespējams šo
darbinieku nodarbināt citā vietā vai veidā vai ja ilgstoši par to nav panākta
vienošanās, uzskata prezidents.
Taču, ja šādu regulējumu vispār pieņem, tad tajā, pēc
Levita paustā, būtu jāparedz pietiekams pārejas periods.
Lemjot par pasākumiem cilvēku veselības aizsardzībai,
būtu jāņem vērā, ka situācija kopš šī gada sākuma ir mainījusies. Tagad
vakcīnas ir pieejamas, un visi, kas rūpējas par savu veselību, jebkurā brīdī
var vakcinēties.
“Tāpēc turpmāk tik plaša mēroga ekonomikas
apturēšana un tik tālejoši ierobežojumi, kas līdz ar to skartu arī jau
vakcinētas personas, kuras risku sev un sabiedrībai ir mazinājušas, vairs
nebūtu nepieciešami,” uzskata Levits, papildinot, ka izņēmums varētu būt
vienīgi augstas saslimstības uzliesmojuma gadījumi, kas var novest pie
nopietniem traucējumiem medicīniskās aprūpes sistēmā.
Ņemot vērā gan jaunākās pētniecības atziņas, gan pašu
vakcīnu attīstību, perspektīvā ir jāpiedāvā iespēja visām jau vakcinētajām
personām, kas to vēlēsies, pēc zināma laika saņemt vēl papildu poti
imūnsistēmas nostiprināšanai, norāda prezidents, piebilstot, ka Latvijai ar to
jau tagad būtu jārēķinās un jāiepērk attiecīgās devas.
Tāpat prezidents akcentē, ka visi Covid-19 pandēmijas
ierobežošanas pasākumi, to izmaiņas, saturs, jēga un mērķis, kā arī atbildes uz
biežāk uzdotajiem jautājumiem visiem saprotamā un viegli pieejamā veidā ir
jāsniedz iedzīvotājiem.
Noslēgumā Levits secina, ka pašreiz Saeimā apspriesto
apjomīgo un smagnējo Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma
grozījumu vietā Saeimai vajadzētu pieņemt nelielus likuma grozījumus, kas būtu
mērķtiecīgi vērsti uz viņa minēto deviņu principu īstenošanu.
Likuma regulējumam, prezidenta skatījumā, būtu jādod
tiesības Ministru kabinetam un pašvaldībām, ja šādas tiesības pašreizējā spēkā
esošā likuma redakcijā vēl nav pietiekamas, elastīgi un samērīgi veikt
nepieciešamos pasākumus Covid-19 pandēmijas ierobežošanai, ņemot vērā cilvēka
pamattiesības.
Foto: no arhīva
