Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA)
aicina valdību no valsts budžeta izmaksāt piemaksu pirmsskolas un speciālajās
izglītības iestādēs nodarbinātajiem pedagogiem, viņu palīgiem un tehniskajam
personālam, kā arī nodrošināt siekalu testus un iespēju vakcinēties pret
Covid-19, informēja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Viņa uzsver, ka ar Ministru kabineta rīkojumu
ārkārtējās situācijas laikā viņi ir vienīgie, kuri nodrošina izglītības procesu
klātienē.
Ministru kabinets ceturtdien, 7.janvārī, pieņēma
lēmumu par mācību procesa organizēšanu, taču pirmsskolas izglītības un
speciālās izglītības iestādēm jānodrošina izglītības process klātienē.
Kā norāda LIZDA, jau Covid-19 pirmā viļņa pandēmijas
laikā un pašlaik pirmsskolas un speciālās izglītības iestāžu nodarbinātie
strādā klātienē ar paaugstinātu risku saslimšanai ar Covid-19, jo daļa
pirmsskolās un speciālajās izglītības iestādēs nodarbināto, lai nokļūtu uz
darbu, ir spiesti izmantot sabiedrisko transportu. Turklāt daļa pedagogu un
tehnisko darbinieku ir riska grupā vecuma dēļ. Latvijā pedagogu vidējais vecums
ir 48 gadi, turklāt 51% ir vecumā virs 50 gadiem, kamēr OECD vidējais rādītājs
– 34%.
Šo izglītības iestāžu darbinieki strādā klātienē,
ilgstoši ar skaitliski daudziem bērniem, skolēniem, kuri ir no dažādām
mājsaimniecībām, norāda LIZDA.
Arodbiedrība pieprasa bērnudārzos un speciālajās
izglītības iestādēs nodarbinātajiem nekavējoties nodrošināt siekalu testus un
darbiniekiem, kuri to paši vēlās – arī iespēju vakcinēties pret Covid-19.
LIZDA priekšsēdētāja uzsver, ja pedagogu pakļauj
lielākiem riskiem darbā, tad jānodrošina atbilstošs atbalsts. LIZDA norāda, ja
šo izglītības iestāžu darbiniekiem no visiem izglītības sektorā strādājošajiem
jātupina darbs klātienē, tad paralēli bija nepieciešams nodrošināt arī atbalsta
mehānismus. Turklāt pirmsskolas pedagogi jau tā saskaras ar nevienlīdzību darba
slodzes un samaksas ziņā, tāpēc Covid-19 izplatības laikā vēl jo vairāk būtu
jāatbalsta pirmsskolās strādājošie, norāda Vanaga.
Speciālajās izglītības iestādēs darbinieki strādā ar
skolēniem, kuriem ir dažādas veselības problēmas, tāpēc tajās būt vēl jo vairāk
jānodrošina lielāks atbalsts veselības drošības pasākumu īstenošanai, piebilda
Vanaga.
Jau ziņots, ka Izglītības un zinātnes ministrijas
(IZM) darba grupa izstrādās kritērijus piemaksu noteikšanai pedagogiem par
darbu Covid-19 pandēmijas apstākļos.
Diskusijā tika uzsvērts, ka pedagogu darba laika
uzskaitē ir ļoti grūti uzskaitīt katru virsstundu vai papildus veikto
pienākumu, jo dažādu mācību priekšmetu skolotājiem situācija var būt ļoti
dažāda – gan gatavojoties stundām un pārbaudes darbiem, gan vērtējot un
nodrošinot atgriezenisko saiti ar skolēniem un arī vecākiem. Tāpēc viens no
priekšlikumiem ir – piemaksas apmēru noteikt proporcionāli katra pedagoga
tarificētajai darba slodzei.
Nākamās nedēļas sākumā darba grupas locekļi lūgti
iesniegt ministrijā savus priekšlikumus par vienreizējā pabalsta piešķiršanas
periodu, kura atskaites punkts varētu būt šā mācību gada otrais semestris; par
piemaksu noteikšanu pedagogiem, neatkarīgi no izglītības iestāžu dibinātāja, kā
arī konkrētu pamatojumu piemaksu noteikšanai. Nākamā darba grupas sēde plānota jau
nākamnedēļ, 13.janvārī.
Kā vēstīts, lai novērtētu pedagogu veikto ieguldījumu
un kompensētu darba specifiku attālinātā mācību procesa nodrošināšanā pirmajā
semestrī, IZM pagājušā gada nogalē rada iespēju veikt 1,1 miljonus eiro
finansējuma pārdali no sava budžeta.
Tādējādi līdz gada beigām piemaksas saņēma vispārējās
izglītības iestāžu 7.-12.klašu pedagogi, profesionālās pamatizglītības,
arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmu pedagogi, kā arī
1.-6.klašu pedagogi, kuri īstenoja attālināto mācību procesu.
Foto: no arhīva
