Latvijas
Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi
vēstuli Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai,
aicinot deputātus izskatīt jautājumu par atbalsta pasākumu
sistēmas izstrādi jaunajiem pedagogiem, aģentūru LETA informēja
arodbiedrības pārstāvis Guntis Meisters.
LIZDA
pauda gatavību iesniegt savus priekšlikumus un aicināja deputātus
kopīgi ar LIZDA organizēt konferenci “Jauniešu motivācija
pedagoga darbam”, kurā visas ieinteresētās puses meklētu
atbildes uz jautājumiem par jauniešu motivēšanu kļūt par
pedagogu un palikt strādāt izglītības iestādē.
Meisters
atklāja, ka LIZDA vairākkārtīgi ir uzrunājusi politikas
veidotājus par atbalsta sistēmas izveidi, un ir gatava piedalīties
šīs sistēmas izveidē, iesniedzot savus priekšlikumus.
Arodbiedrības
priekšsēdētāja Inga Vanaga norādīja, ka jau tagad ir skolas un
pašvaldības, kuras nodrošina dažādus atbalsta mehānismus
jaunajiem pedagogiem un, viņasprāt, tās vajadzētu apzināt un
popularizēt, kā arī aicināt citus pārņemt šo pozitīvo praksi.
“Šobrīd
būtiski nacionālā līmenī politikas veidotājiem, sociālajiem un
sadarbības partneriem vienoties, ka jābūt šādai atbalsta
sistēmai, nodrošinot arī atbilstošus resursus,” uzsvēra
Vanaga.
LIZDA
savā 2018.gada pētījumā “Pedagogu profesionālā atbalsta
sistēmas novērtējums” atklāja, ka divas trešdaļas jeb
69,3% no aptaujātajiem pedagogiem pilnīgi vai daļēji piekrīt
apgalvojumam “Latvijā nepastāv vienota un strukturēta
atbalsta sistēma jaunajiem pedagogiem”.
Vienlaikus
arodbiedrība informēja, ka tikai 29,2% jauno pedagogu pauduši
apmierinātību ar profesionālo atbalstu izglītības iestādē.
“LIZDA
rosina šo problēmu risināt ātri un kompleksi, lai Latvija
nenonāktu situācijā, ka kvalitatīva izglītība būs pieejama
tikai par maksu,” pauda Meisters, jo pastāv risks, ka
izglītības iestādēs nebūs pietiekami pedagogu, kuri strādā
samierinoties ar savu pašreizējo profesionālās dzīves kvalitātes
līmeni.
Tāpat
viņš atgādināja, ka OECD TALIS rezultāti parāda, ka Latvijā
skolotāju vidējais vecums ir 48 gadi, 51% Latvijas skolotāju ir
vecāki par 50 gadiem, kas nozīmē, ka nākamajā desmitgadē būs
jānomaina katrs otrais skolotājs no pašlaik pieejamā skolotāju
darbaspēka.
Meisters
norādīja, ka 2019.gada martā LIZDA un Izglītības un zinātnes
ministrija (IZM) OECD un Eiropas Komisijas ekspertu klātbūtnē
vienojās, ka tiks izstrādāta jauno pedagogu atbalsta sistēma –
atjaunot skolotāju sagatavošanas modeli, attīstot pedagoģijas
studiju programmu saturu, sniedzot mentora un finansiālu atbalstu
jaunajiem skolotājiem divus gadus pēc studiju pabeigšanas,
tādejādi veicinot skolotāja profesijas pievilcīgumu.
Foto:
pixabay.com
