Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA)
pagaidām vēl nelems par izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP)
demisijas pieprasīšanu, bet pagaidīs Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM)
atbildes uz arodbiedrībai vairākiem svarīgiem jautājumiem, izriet no šodien
LIZDA vadītājas Ingas Vanagas sacītā.
Viņa norādīja, ka šodienas sēdē ar ministri un IZM
ierēdņiem arodbiedrībā nav saņemtas nepārprotamas atbildes uz visiem LIZDA
aktualizētajiem jautājumiem, tāpēc arodbiedrībā lūgs rast iespēju sniegt
atbildes līdz 23.novembrim, lai 25.novemebrī LIZDA padomes sēdē var lemt par
tālākajām darbībām.
Dzirdot ministres viedokli, padomes pārstāvji esot
vīlušies, un norādījuši, ka ministre atļaujas paust viedokli, ka viss ir
kārtībā, bet realitātē esot citādāk. “Mēs turpinām runāt divās atšķirīgās
valodās. Ir divi monologi, kas netuvojas dialogam,” teica Vanaga.
No IZM atbildēm būšot atkarīgi tālākie arodbiedrības
lēmumi – vai un kādā laika ietvarā tiks sadzirdētas LIZDA prasības, vai veiks
grozījumus, radīs nepieciešamo finansējumu, un kā pilnveidos šo dialogu.
Vienlaikus Vanaga akcentēja, ka pēc sanāksmes viņai
“nolasījies, ka kādam prioritātes ir tehnoloģijas un digitalizācija”,
bet LIZDA – vairāk cilvēki un nozarē strādājošie.
Šuplinska, reaģējot uz šo piezīmi, norādīja, ka
tehnoloģijām iztērēti desmit miljoni eiro, bet pedagogu atalgojuma kāpinājumā
šogad atvēlēti septiņi miljoni eiro, bet nākamgad 40 miljoni eiro. Vienlaikus
ministre norādīja, ka viņa ir par sarunu un konstruktīvu vienošanos, taču, ja
“dialogā ir pieprasījums, tad jādomā, kā dialogs veidojas”.
Vanaga atbildēja, ka pieprasījumi arī turpmāk būs, jo
tas izriet no nozarē strādājošo prasībām. Tāpat viņa minēja, ka no ministres
sniegtajām atbildēm būs atkarīgs tas, kāds veidosies sadarbības tilts starp
LIZDA un IZM. “Mēs lūkotu to redzēt stipru un drošu. Mūsu aicinājums ir
ieklausīties un sadzirdēt,” teica arodbiedrības priekšsēdētāja.
Sēdes sākumā Vanaga akcentēja, ka arodbiedrība ir
atvērta dialoga stiprināšanai, tai pat laikā, uzsverot, ka iebildīs pārmaiņām,
kas to neuzrunā vai pasliktina nozarē strādājošo intereses. Viņasprāt, ja vēlas
panākt kvalitāti, tad atbildībai jābūt kopīgai un dalītai.
Vanagas ieskatā, pārmaiņas ir vajadzīgas, taču, ja
arodbiedrība redz, ka nozarē strādājošiem tās jāīsteno, bet tam nav
nepieciešamo resursu, protams, LIZDA celšot trauksmi.
Vienlaikus Vanaga minēja dažādas reformas, ko LIZDA
konceptuāli atbalsta un neatbalsta, un kādus riskus tā saskata pie katras
iniciatīvas. Viņa minēja, ka riski ir būtiski, lai runātu par reformu
īstenošanu tā, kā to sagaida sabiedrība, un runātu par “jaudīgāku
izaugsmes rādītāju nodrošināšanu”.
LIZDA vadītāja minēja, ka sadarbību negatīvi
ietekmējoši faktori ir IZM un ministres attieksme, publiskā retorika, kā arī
īstenotās reformas un pieņemtie lēmumi. Tāpat tika norādīts, ka tiek noteikti
īsi atzinumu sniegšanas termiņi par būtiskiem grozījumiem, kā arī pēdējā laikā
vairākos grozījumos arodbiedrībai neesot bijusi iespēja sniegt atzinumus.
Arodbiedrība pieprasīja uzlabot dialogu ar nozari un
arī citām organizācijām, reformas īstenot ar atbilstošiem resursiem, taču, ja
to nav – atlikt ieceru īstenošanu. Tāpat LIZDA vēlas būt iesaistīta reformu un
dokumentu grozījumu izstrādē, kā arī piedalīties IZM rīkotās starpinstitūciju
saskaņošanas sanāksmēs, un vēlas operatīvu priekšlikumu apzināšanu. LIZDA arī
lūdza ministri atvainoties pedagogiem par viņas pausto attieksmi.
Vairākkārtīgi Vanaga norādīja, ka LIZDA prasa atcelt
grozījumus Ministru kabineta noteikumos “Kritēriji un kārtība, kādā valsts
piedalās vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā
vidējās izglītības pakāpē” par kvalitatīvo un kvantitatīvo kritēriju maiņu
un pārskatīt arī OCE indeksa aprēķina formulu. Ja to nepilda, tad LIZDA ieskatā
nepieciešams pārskatīt pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, un
veikt attiecīgus grozījumus, kas stātos spēkā nākamā gada 1.septembrī.
Viņa skaidroja, ka šie grozījumi paaugstinās
sasniedzamo kritēriju latiņu, un tos neizpildot, tiks samazināta mērķdotācija
par 20%, kas esot nesamērīgi, īpaši Covid-19 apstākļos.
Vēl LIZDA prasīja iesniegt Saeimā alternatīvo,
apvienoto likumprojektu par augstāko izglītību un zinātni vai atsaukt
grozījumus Augstskolu likumā, kas nosaka minimālo studējošo skaitu, tāpat tika
pausts aicinājums noteikt, ka koledžas ir augstākās izglītības iestādes un
pārskatīt augstskolas funkcijas.
Vanaga preses konferencē pēc LIZDA padomes sēdes
sacīja, ja ministre piekritīs ņemt vērā arodbiedrības prasības, tiks analizēts,
cik daudzas un kuras no tām ņemtas vērā. Vienlaikus viņa akcentēja, ka, ja
ministre piekritīs kaut ko no LIZDA aktualizētā ņemt vērā, tas jau apliecināšot
viņas attieksmes maiņu un to, ka arodbiedrību ne tikai uzklausa, bet arī
sadzird.
Izglītības ministre, vaicāta vai plāno iekļauties
LIZDA noteiktajā termiņā, atbildēja apstiprinoši, uzsverot, ka prezentācijā, ko
viņa redzēja šodien, būtiski atšķīrās no dokumenta, ko viņa bija saņēmusi
iepriekš. Iepriekš saņemtajā dokumentā bija izvirzīti astoņi jautājumi, taču
šodien to skaits bijis virs 20. “Mēģināsim atbildēt, iezīmējot noteikto
reformu gaitu, un tās lietas, kas šobrīd ministrijā tiek aktualizētas,”
teica politiķe.
Vienlaikus, taujāta, kā viņa vērtē savstarpējo
sadarbību, Šuplinska klāstīja, ka viņa to neuztver kā dialogu, jo, viņasprāt,
“diktējot prasības, ir samērā grūti atrisināt pat vismazāko izglītības
problēmu”. Tāpat viņa uzsvēra, ka aktualizētās problēmas nav samilzušas
pēdējo divu gadu laikā – tā esot sistemātiska nozares nesakārtošana vairāku
gadu garumā.
Viņa uzsvēra, ka, lai notiktu kāda reforma, to
jāsadala pa soļiem un mērķtiecīgi jāvirzās uz rezultātu. Tāpat, viņasprāt,
nozarei nepieciešamas “pašrefleksijas” spējas un spēja izmantot pašu
esošo resursu, ar to domājot ne tikai finansiālo, bet arī cilvēkresursus un
infrastruktūru.
Savukārt uz jautājumu, vai ministre piekrīt LIZDA prasībai
par atvainošanos pedagogiem, un uzskata to par pamatotu, Šuplinska atbildēja
izvairīgi, norādot, ka demisijas pamatotība nav viņas kompetences jautājums.
“Varu pateikt paldies katram pedagogam, vecākam visos izglītības līmeņos,
ja šajā tik sarežģītajā laikā viņš redz iespēju attīstībai, mobilizācijai un
tam, kā konstruktīvi risināt problēmas,” teica ministre, atbildot uz
augstāk minēto jautājumu.
Foto: no arhīva
